Piektdien bija tā diena, kad mums laikam vajadzēja atņemt pamatskolas diplomus. Tā bija diena, kad ar krītu sazīmējām krānus uz universitātes sienām, kā arī iespundējām ķīniešu beibi skapī, lai pēcāk es un Gonzalo to izmantotu kā bungas, kas pavadīja lielisko Sņeškas flamenko deju, bet vakars tika noslēgts ar ugunsdzēšamo aparātu, ar kuru G nolēma paspēlēties. Tajā mirklī pie mums atskrēja Štefans, kurš ir atbildīga persona par visu, un viņa sejā bija rakstīts "Bļa, idioti!". Tajā mirklī esmu viņu pavilkusi maliņā un pateikusi, ka jāparunā. Minūtes laikā sejas izteiksme izmainījusies - pēc tās minūtes šis purns vēstīja, ka vispār atvainojas, ka te atnācis, un vai, cik labi, ka mums viss ir labi. Diemžēl nezinu, ko viņam pateicu, bet tas ir bijis kas bezšaubīgi mīļš un iedarbīgs.