Tā kā es mīlu Aneti Konsti un viņai ļoti patīk ķīniešu beibe, tad man ir jāzuraksta par ķīn. b. piedžīvojumiem Rio.
Ķīn. b. Rio ieradās dienu pirms mums un tur satika mūsu ķīniešu kursabiedru, kurš līdz šim bija mācījies Polijā. Tā viņi devās pastaigā pa Rio, kur, protams, iekrita. Mirklī, kad zaglis ievēroja, ka ķīniešu džekam ir aifons, viņš pievilkās klāt un mierīgi prasīja, vai var dabūt kaut kādu naudu. Ķīnieši pieklājīgi atbildēja, ka nevar gan. Brazīļu džekam tas nepatika, tāpēc pēc pusminūtes viņš atgriezās ar pudeles rozīti, pielika to džekam pie kakla un pavēlēja atdot aifonu. Ko darīt? Ko darīt? Padoms prātā bija kādam citam brazīļu džekam, kurš pagadījās blakus, ievēroja šo incidentu un, ietinis roku jakā, skrēja klāt un bļāva: "Man ir ierocis! Tinies, zagli!" Zaglis aiztinās, bet paspēja paņemt to aifonu, kā arī iegriezt ķīniešu džeka kaklā. Ķīnietis nenomira.

Vēlāk, kad mēs ieradāmies Rio hostelī un satikām šitos te, devāmies uz hosteļa bāru, kur bārmenis ne tikai ļoti dāsni pielēja glāzes, bet arī veica pa kādai galvas masāžai, jo jāatzīst, ka neizksatījāmies pārāk labi. Kādā mirklī tika pieņemts lēmums doties gulēt, bet šādu lēmumu nepieņēma ķīn.b. Viņa nolēma iet vēl ieraut ar kādu hosteļa kungu, kurš izskatījās samērā uzticams. Runāts - darīts.
Dažas stundas vēlāk šis džeks uz rokām ienesa ķīn.b. mūsu istabā un pieklājīgi apvaicājās, vai šī ir īstā istaba, kā arī pienesa spaini, kurā ķīn.n. vajadzētu izvemties. Viņa piedāvāto servisu pieņēma un pusi nakts pavadīja vemjot. No rīta viņa sasveicinājās ar "Fuck!".
Tad pienāca laiks doties uz autobusu staciju ar taksi. Divas reizes nācās apturēt taksi, lai ķīn.b. izvemtos. Autobusā ķīn.b. izvēmās aptuveni 30 reižu (tas nav pārspīlējums). Neko - labi, ka tur bija tualete. Nākamajā rītā viņa solījās, ka nekad nedzeršot kaipirinju. Tā kā tie "nekad vairs" bija jau dzirdēti dahuja reižu, ieslēdzu savu diktafonu, lai man būtu pierādījumi tiesā. Ierunātais solījums bija apmēram šāds: "Es nedzeršu kaipirinju līdz 2013.gada 9.septembrim."