ir noticis neticamais - alus ir beidzies. līdz ar alu no istabas ir pazudusi arī agnese, jo viņa kā normāls cilvēks labprātāk vasaru pavada latvijā, nevis kaut kādā rietumeiropas maukā.
pēdējo dažu dienu laikā esmu kļuvusi par pavisam citu cilvēku. pirmkārt, braucu ar riteni, kam ir kājbremzes (kurš idiots un kāpēc to izdomāja?) ar taisnu muguru. aizvakar pamanījos arī brauciena laikā nolekt no ritens (turpmāk "ritens" būs sieviešu dzimtas lietvārds, 6.dekl.), pati piezemējoties pat uz savām pašām četrām kājām. nezināju, ka tā māku. normāls ritens, vienīgi stulba skaņa, kad tas tiek nolikts malā erektīvā stāvoklī.
otrkārt, līdz šim vispār neko neesmu mācējusi taisīt ēst, izņemot mannā putru, kas ir jocīgi, jo mannā putra skaitās sarežģīts ēdiens. taču šodien es tā taisīju ēst, tā taisīju, ka beigās nevis šarms man mācīs taisīt sirsniņu zupu, bet gan es viņam. pagatavoju kartupeļu biezeni ar casnāgiem un baziliku, turklāt, tas bija biezenis ar visām mizām. klāt piekodu ceptus kabačus. neticami, ne?
treškārt, man vienmēr ir bijis bail uzturēties lielās ēkās, kur gandrīz nav neviena cita cilvēka. piemēram, radio naktī pārvietojos ar konstanti piemīztām biksēm. šobrīd atrodos kojās, kuru studenti lielākoties ir devušies uz labākiem medību laukiem, un man nav bail no spokiem. pilnīgi pohuj. iespējams, tas tāpēc, ka ir citas lietas, par ko baidīties. piemēram, sastingstu ik brīdi, kad gaitenī dzirdu soļus, jo tur var nākt koju sargs un izmest mani ārā, jo mans, kā arī bīvisa un batheda dzīves moto ir "breaking the law! breaking the law", tātad šeit uzturos abolūti nelegāli, un par šito triku gan mani, gan agnesi varētu no šīm kojām izmest. vakar par to uztraucās viņa, bet es ar vecākās māsīcas tiesībām ieteicu viņai iedzert, un pēc ceturtā aliņa stress bija mazinājies. es - visgudrākā!
ceturtkārt, man palikušas lielākas krūtis.