"es viena tumsā e-e-ju ziemeļvē-ē-ē-ējā," tā dzied olga rajecka, un man šķiet, ka viņa dara nepareizi. ziemeļvējš jau tāpat ir auksts kā frigida kuce, kāpec tur iet vienam? mēs ar filipu bijām gudrāki, tāpēc gājām ziemeļvē-ē-ē-ējā divatā, paralēli būvējot pašspīdzinošu ultimātu - kamēr nebūsim ierakstījuši dziesmu, es nekur prom nebraukšu. kaut arī kāds mans draugs ar strauji augošu nozīmi nesen sacīja, ka esmu par krutu lai pīpētu, pēc 7 mēnešu pārtraukuma uzkurīju tabaku un uzvarēju izsmēķu tālmešanā ar knipi, jutos brīnišķīgi, jo uzvarēju.

kačka šonedēļ nodeva savu bakalaura darba melnrakstu, un, tā kā man ar to ir diezgan liels sakars, uzskatīju, ka pati varu pasludināt, ka vakarnakts roņu tikšanās ir par godu nodošanas aktam. kačka ir ļoti mīļš un rūpīgs cilvēks un atceras, ka man ļoti garšo močīt iekšā citronus, tāpēc jutās sevišķi gandarīts, pasniedzot man viņa citronu un citronu dzērienu. tiesa, kačka ir palaidis garām to, ka man ir alerģija no citrusaugļiem, bet viņš ir tik mīļš, ka es labprāt būtu jutusi ciešanas un neko neteiktu, bet šarms bija tik priecīgs par iespēju, ka man kaut kas varētu notikt, ka sāka dejot pasadobli, uzlika visiem ballīšu cepures un skaļi nokliedzās, ka ka elīani ir alerģija, vuhuhuhūūū!
intīmā gaisontē ar roņiem mēs satiekamies ļoti reti, un vakar bija viena no tām reizēm. aiz slēgtām durvīm spēlējām dominion ar ahujenno paplašinājumu un skatījāmies, kā šarms piedzeras un pret vakara beigām stāsta stāstu par to, ka "mums ir tāda tradīcija" sist man ar labāko molten biznesa klases basketbola bumbu tad, kad esmu aizgājusi gulēt. pēc šarma stāstītā, esmu reiz visu pārpratusi un uztvērusi to kā spēli, tāpēc kādu rītu esmu ieskrējusi viņa istabā no visa spēka ar biznesa klases bumbu iemaukusi pa krānu, un šarms tūliņ pat bijis augšā. šis stāsts liecina par to, ka stāstīšanas brīdī kāds jau ir bijis pie pudeles beigām un zem galda, jo, ja kaut kā līdzīgi ir bijis, tad šarmam krāns ir uz muguras, turklāt pēc mana sitiena viņš gulēja vēl 3 stundas. lai izkliedētu saspringto gaisotni, šarms piedāvāja mums klausīties savu mīļāko itāļu dziedātāju, kas dzied par to, ka berluskoni neesot viņu izdrāzis. sāpīga dziesma.

tā šarms sasniedza savu dominion rekordu (4 punkti), un pulkstenis nosita jau piecus, tā kā mēs paši bijām četri, tad tas bija par daudz un ballīte bija jābeidz. kad pips ar šarmu aizvilkās, palikām ar kārli vēl drusciņ paskatīties nba, un tad es atcerējos, ka pēdējoreiz, kad ar kārli divatā skatījāmies sportu (regbiju), biju nojūgusies, bet saprotu, ka tagad esmu ar pilnu, varbūt pat pārpildītu rubli, jo, ja man šķiet, ka ouvena paleta mūzika ir ideāla, tad viss ir kārtībā un pareizi. noskaidroju, ka dalasas "mavericks" vairs neskaitās nullinieki, un atstāju kārli - latvijas 91. tenisa raketi - vienu ar sieviešu tenisu. it kā mazliet baidījos par to, kā ārā būs auksts kā peklē, bet apbruņoju sevi ar filipa vecvecmāmiņas padomu - lielā aukstumā iedomāties, ka esi ķuģī, kuru bezatbildīgi mētā jūras vētra, bet esi savā kajītē ar acīm ciet, ietinies segās un pohujā. tāda iespēja mani nomierināja, bet, kad izgāju uz brīvības ielas un sapratu, ka īstenībā ir ahujennā saule un siltums, tā sapriecājos, ka, atbraucot mājās, pāris reizes noklausījos prinsa "purple rain", lai to visu varētu līdzsvarot un beidzot aiziet gulēt.