varoņi
vakar satikāmies ar kādu zēnu vārdā x (vārds ir mainīts). x nedrīkstēja lietot alkoholu, jo tajā pašā laikā ēda tabletes, kuras ar šmigu gribētu draudzēties, bet nedrīkst. tāpat ir ar x - grib šmigu, bet nedrīkst. ar mētru savu stāju ieturējām perfekti - neļāvām mūsu klātbūtnē dzert necik, kaut arī x izmēģināja dažnedažādas pārliecināšanas metodes. x ir labs draugs sandrai, un vienojāmies, ka mēs ar x neesam nekādi ahujennie draugi, bet es šeit guļu, ietinusies viņa segā, tāpēc arī man ir pienākums rūpēties par viņu.

gājām ciemos pie mihai un bravissimo, bet - kas tad tur - simt deviņdesmitajos dzimušu divgadnieku. viskrutākais no visiem bija džeks, kurš visa vakara gaitā izdvesa tikai vienu vārdu - izdzirdējis, ka atkal kāds runā par pankūku dienu, viņš atžirga un nokliedzās: "PAAANCAAAAKES!!!" tad atkal aizgāja aizsaulē.
kad ieradāmies, pa riņķi tika dots ķimeņu šņabis, kas esot vispretīgākā lieta, no tās visi vemjot. ķimeņu šņabis tika izvilkts arī tad, kad ieradās x. viens no ballītes viesiem, nezinot, ka x nedrīkst šmigot, laipni piedāvāja šo dzērienu tikko atnākušajam x. mētra, to ieraudzījusi, ieķērās pudelē un teica, ka viņa ļoti gribot dzert, un rāva pudeli ārā no rokām x. cilvēks, kurš to bija pasniedzis, pateica, ka pietikšot tak abiem. diez vai viņš bija domājis melot - 0,7l pudelē bija apmēram puse. taču mētra neatstājās, viņa, iekrampēdamās pudelē, kliedza: "ladies first!! ladies first!!!" klāt stāvošais petuhs bija neizpratnē, jo līdz šim nebijām izcēlušās ar lielu mīlestību pret šo dzērienu, vien mierīgi malkojām absolutu, kurš ieliets netīrā glāzē, tāpēc izskatās dzeltens. mētra, kura bija piemirsusi, ka nedzer stipro šmigu, izrāva pusi no ķimeņu šņabja, tad iespieda pudeli rokās man, kam ir alerģija no ķimenēm, un pavēlēja dzert. tā piesūcos pie pudeles un visu arī izdzēru, lai tikai x nevarētu iešmigot, ar otru roku, sev mētelī noslēpu absolut pudeli, kas līdz šim bija gulējusi īstajā vietā - man pie kājām. džeki lielām acīm skatījās uz meitenēm, kas visu vakaru bija uzvedušās pieklājīgi, bet te pēkšņi rāvušas no rokām pudeli, lai piecpadsmit sekundēs izrautu to, ko taču varēja mierīgi sadalīt ar citiem.

tad piesaucām sev klāt un pastāstījām, ka tā darījām, jo x nedrīkst dzert un mēs viņu gribējām pasargāt. džeka sejas izteiksme izmainījās (sāka līdzināties saulrietam), viņš ieturēja 3 sekunžu klusuma brīdi un tad mums paspieda roku par to, ka esam īstie džeki, kas drauga dēļ izdarīs jebko. tad es tomēr atļāvos uzdzert pa virsu vienu malciņu enerģijas dzēriena, no kā pirms pāris nedēļām gandrīz atliku kātus.

kad mēs - varones - gājām prom no ballītes, no bravissimo, kas pa pusei ir vācietis, atvadījāmies, sakot: "komm zuruck zum zug!"