pēdējo mēnesi biju gulējusi, sedzoties (vai nesedzoties) ar palagu. vakarnakt sapratu, ka tam jādara gals, jo ir palicis reāli auksts, tāpēc paņēmu vilnas segu un uzmetu sev virsū. pēc piecām minūtēm es vairāk nevarēju paelpot ne tikai tāpēc, ka man nebija laika, jo bija jāšņauc deguns un jāberzē acis un purns, bet arī tāpēc, ka kakls bija aizaudzis. izmēģināju, vai man ir balss. nebija. īsti nevarēju saprast, kāpēc pēkšņi tā. padomāju, padomāju, ar ko gan atšķiras šī gulēšana no citām, un aizmetu prom segu, jo sapratu, ka man ir alerģija no tās segas. tad es paņēmu guļammaisu un nolēmu, ka tad, kad satikšu arni blodonu, iedošu viņam pa muti, jo vakar laika ziņās viņš izteica cerību, ka tomēr tik karsts, cik paredzēts, nebūs. totāls pidarass.