kopš šodienas esmu kārļa KD (kārļa dagiļa) vadītāja. tā kā esmu rakstījusi 3 bakalaura darbus, tad jau zinu, kā kam jābūt, tāpēc labprāt piekritu. kārlim šis ir demitais gads universitātē un pirmais uzrakstītais kursa darbs, kas nozīmē, ka aizstāvēšana būs kopā ar 19 gadu vecām meitenēm. tas ir ace, pieliekam roku pie deguna. un tas nozīmē, ka kārlis nezina to, kas ir kas. tāpēc es mēģināju viegli un saprotami izskaidrot, kā atšķiras mērķis no uzdevuma, kas ir izmantotie materiāli, kas varētu būt hipotēze, teorētikais pamatojums, kā arī to, kā jāveido pielikums.

pieņemsim, ka tiek izstrādāts darbs "šmiga". darba mērķis ir piedzerties. lai piepildītu šo mērķi, izvirzīti šādi uzdevumi: pa dienu neēst, vakarā dzert šmigu. tiek izvirzīta hipotēze, ka piedzerties ar paredzēto alkohola daudzumu izdosies izdosies. darba materiāli un metodes - tiek precīzi aprakastīts, cik daudz kādas šmigas tiks izdzerts, kā arī veids, kā tiks dzerts (glāžu lielums, dzeršanas intesitāte un ātrums). teorētiskais pamatojums ir stāsti par to, kā kurš ir piedzēries vai nepiedzēries. nedrīkst aizmirst par atsaucēm - ja anete ir šmigā ar ģitāru izsitusi zobu, es nedrīkstu teikt, ka tā gadījās man. šis ir gadījums, kad literatūras sarakstā varētu būt vairāki "autors nezināms". pielikums ir kā miskaste, kurā tiek ievietots tas, kas darba gaitā lietots. citos gadījumos tās varbūt, piemēram, ekseļa datu tabulas, uz kurām balstoties veidoti kaut kādi grafiki. šī konkrētā darba gadījumā miskastē (pielikumā) tiek ievietotas tukšās pudeles, saplēstās glāzes. vēlams, lai darbam būtu recenzents, kurš novērtētu, cik ļoti izdevies piedzerties. ja recenzenta nav jebšu ir dzerts vienatnē, darbu nevērtē, jo tad tas nav kursa vai bakalaura darbs, bet gan alkoholisms.