vakar, kad māmiņa atnāca mājās, brīdināju, ka visticamāk pēc dažām dienām ilze av vai viņai kāda tuvu stāvoša persona zvanīs un gribēs, lai lauma uztaisa vēl kādu krēmu, jo ilzes sajūsma nebija izmērāma ne celsija, ne šmigas grādos. lauma paskatījās uz mani, klusi iesmējās un teica: "jau zvanīja." tad viņa iešņauca kokaīnu vai ierāva visīti no kakliņa, vai vismaz nodzēsa cigāru pret logu.