pēc maniem teorētiskajiem aprēķiniem spriežot, šonedēļ vajadzētu būt pēdējai depresīvajai nedēļai. vai tas izrādīsies tiesa, redzēšu nākamnedēļ, bet arī noskaņojumā, kad no rītiem uz aicinājumu celties atbildu, ka negribu un viss, atrodas tādi brīži, kad esmu laimīgs cilvēks kaut vai uz piecām minūtēm. un tagad ir pat kādas divdesmit minūtes laimes, jo šobrīd ir mirklis, kad tikko esmu padarījusi dienas darbiņu, labi paēdusi (tostarp loretas taizemiešu nezin ko), pasauļojusies doma laukumā (orgazm) un tagad sēžu un gaidu pulksten četrus pēcpusdienā, jo tad būs beidzies raidījums, kas jānosvin, un man aizliedza iet prom, pirms nebūšu ielikusi savu artavu š pussy likvidēšanā, uzreiz pēc tam es iešu uz miljonāru sapulci, kur es iepazīšos ar vismaz vienu zēnu, kurš ir baigais smukulītis, es īsti nezinu, vai es viņu atpazītu, bet, ja man kāds pateiktu, ka viņš ir bārā, es spētu sazīmēt, kurš tas ir. ar noteikumu, kā bārā būtu vēl bruno, šarms un bricis, neviens cits. ja kas, bruno, šarms un bricis būs mani šī gada draugi, un es točna zinu, kā viņi izskatās. vēl pie laimes, protams, ir tas, ka šodien būs voljebals un es vakar atskartu, ka mans purns vairs nav tāda misene kā vasaras beigās un rudenī, un tas ir galvenokārt tāpēc, ka mana mama prot paskatīties uz purnu, noskurināties un izdomāt un uztaisīt kaut kādu pļurzu, ko likt uz purna. man patīk mana māmiņa, bruno, šarms un bricis.