vakardien jau ierados krogā ar apziņu, ka spēlēt es negribu, bet tā nu ir, ka prieks ir prieks, skumjas ir skumjas un citreiz ir jāstrādā, kad to negribas darīt. vakar man nepatika viss. no sākuma nepatika tas, ka bārā strādā agris, jo man viņš nekad nav licies mīļš un sirsnīgs, un tāds, ar kuru varētu pļāpāt pie bāra letes. mana nepatika pret pasauli tikai pieauga, kad saņēmu sauv pirmo cockteili - redzēju, ka iekšā samestas kaut kādas zarazas, bet detalizētai satura izpētei nepievērsos, vien secināju, ka tas ir nepiedodami salds. mētra ar objektīvu skatu uzreiz noteica, ka vainīgi ir cockteiļu ķirši. paskatījos - WHAT DA FUCK (šarma balsī) - kādam jābūt dalbajobam, lai manā glāzē ieliktu cockteiļu ķiršus??? bet tas nebija vienīgais, kas man besīja. besīja, ka lien pie pogām un maina dziesmas, kamēr aizeju līdz tualetei, besīja, ka izdara secinājumu, ka ar kaut kādu džeku jau noteikti būtu bijis sliktāk, kaut arī spēlēšana ar kaut kādu džeku nemaz nav dzirdēta. besīja teju visi, kas ieradušies, izņemot rižiku un romānu, kura purnu es jau sāku atcerēties. labi, bija mazliet vairāk nebesījošo cilvēku. piemēram, džeks, kurš paprasīja, lai uzlieku arminu van burenu. uz pārējiem skatījos ar diezgan lielu riebumu, jo varbūt es neesmu smuka, lamājos un nevaru vien izvēlēties bakalaura darba tēmu, bet man vismaz ir dziļi paslēpta morāle. dziļi paslēpta, lai to tik viegli nevarētu sasmērēt. vakar ar kristapu ozoliņu sapratām, ka MŪSU DZIESMA ir el guincho - antillas (banana clipz remix), jūtu, ka mūsu attiecībām ir nākotne. te jāpāriet pie citām attiecībām ar nākotni - vakar pirmoreiz redzēju sirsnīgu agri, tādu agri, ar kuru gribas pļāpāt, kad sēžu pēc pēdējās dziesmas uzlikšanas. agrim beidzot izdevās atkausēt sirsniņu, viņš atvainojās par vakara sākumā pieļauto kļūdu ar cockteiļķiršiem, sacīja, ka tie nav pielikti aiz ļauna prāta. vēl palūdza, lai paliekam vēl kādu mirkli, lai vismaz ir kāds, ar ko parunāties. agris uzvedās ļoti mīļi, tāpēc var uzskatīt, ka es viņu vairāk nesaukšu par odu un par cockteiļiem neteikšu WHAT DA FUCK arī tad, ja tie būs mazliet neizdevušies (bet vairs nebūs, jo pastāstīju, kas ir būtiskākais elīnas kolātes cockteiļos). beigās tika izsisti korķi (bet neviens no tiem nebija korķis, uz kura ir uzkāpis šarms), un pilnīgi noteikti pirmoreiz mēs sēdējām pilnīgi tumšā krogā. otrā galā sēdēja divi citi cilvēki, ar kuriem šarms visu laiku meklēja kašķi. viņiem bija tīņu stress, bet mums ar šarmu, maidzīti un mētru bija trīsdesmitgadnieku čils. šarmam bija arī plāns, ko viņš darītu, ja gadījumā līva apvemtu viņa kāju - viņš ievemtu līvai mugursomā, kabatā, apvemtu mēteli un pašai arī tiktu. tad viņi būtu kviti. viss pasaules labākais rums atradās šarma mazā aliņa glāzē un viņš godam stāvēja korķa sardzē.
pēdējais, ko redzēju pirms pamošanās šorīt, bija bruno ar ziediem manā dzimšanas dienā. tiešām ceru, ka tāda būs mana dzimšanas diena. bet nu jātaisās uz odrijas hepbernas dzimšanas dienu, bet pirms tam - aiziešu uz mežu paskatīties stirniņas