pašlaik man šķiet, ka man ir viens no tiem pirmā kursa vīrusiem, kas sākas ar gripveidīgiem simptomiem (kā teju jebkurš nāvējošais vīruss, hiv un trakumsērgu ieskaitot). gripveidīgie simptomi sāk beigties, bet lēnām iestājas ķermeņa paralīze. paralīze sākas no labās rokas, jo ar to es neko nevaru izdarīt, pakustināt var, bet slodzi tā redzēt nevēlas. piemēram, noturēt (tukšu) krūzīti nevar, jo ļoti sāp. pirmoreiz šīs sāpes sajutu naktī, kad pamodos no tā, ka jānis strods sēdēja man uz rokas. kad paskatījos uz roku, viņš aizmuka. bet tas čista nebija sapnis, jo sapnī es redzēju, kā esmu devusies uz pukkelpop festivālu kopā ar miķeli rozenbergu, kurš laipni pieteicās iet ar mani meklēt jaku, ko biju pakāsusi marquee skatuves tuvumā, bet no meklēšanas nekāda labuma nebija - meklēšanas laikā ne tikai neatradu jaku, bet arī pazaudēju kurpes. bet vismaz atradām grupas "jamie lidell" (grupa sastāvēja no trim meitenēm) privāto konceru istabā ar divām divstāvīgajām gultām. īsi pirms savas pamošanās es jau biju sapnī ar ilzi un bisi un abām sacīju, ka neiešu gulēt, jo tūliņ tāpat jāceļas. un man labāk patīk, ka esmu apsitusies no negulēšanas, nevis vienu stundu gulējusi un ar neskaidru nostāju