tā kā jānis strots man lika uzrakstīts septiņas krutas lietas par sevi, tad es uzrakstīšu arī:

1. pirmo cigareti izmēģināju piecu vai sešu gadu vecumā, kad mani uzcienāja vectētiņš. viņš vispār bija zajebis čalis.
2. es nešpikoju. pat tad, ja esmu atstāta viena ar grāmatām ar pareizajām atbildēm.
3. man ļoti riebjas, ja cilvēkiem lekciju/teātru/pohujkā laikā zvana telefons. visvairāk riebjas, ja šie cilvēki paceļ un klusām runā. vakar tā kādas 10 reizes darīja asociētais profesrors bļeģ magnuss vircavs, kurš vadīja mūsu kaķalaura darba projekta aizstāvēšanu.
4. esmu apsolījusi antonijai apelei, ka tad, kad viņa nomirs, es mācīšu runāt radiocilvēkiem. tiesa, izskatās, ka ātrāk nomirs radio, nevis antonija.
5. mana pirmā bērnības atmiņa ir par to, kā es rāpoju pa savu augsto krēslu vakarā pēc izrādes "pifa piedzīvojumi" leļļu teātrī. es rāpjos un dziedu dziesmu par krusttētiņu tontonu.
6. kad aizgāju uz dažām sagatavošanas nodarbībām (pirmās klases vietā), bija jāuzraksta kaut kādi dažādi teikumi. skolotāja, ieraudzījusi manu darbu, skrēja pa visu skolu un visiem rādīja, kā mazā elīna (6 vai 7 gadi) vārdu "protams" liek komatos un veido saliktus teikumus.
7. apmēram astotajā klasē mūzikas skolotājai dagnijai kravalei teicu, lai viņa iet dirst. tas notika pēc ilgas diskusijas, kurā viņa absolūti atteicās ieklausīties manā viedoklī (mans viedoklis bija tāds, ka viņai nav jālien manā dzīvē). tas skanēja šādi: "ejiet dirst!" manuprāt, ļoti pieklājīgi.