īstenībā jurģim tajā slimnīcā ir baigi kruti - tur ir siltāk nekā mājās un es arī tuvāk, jo iekāpt 16.trolejbusā un pa taisno aizgāzt līdz infektoloģijas slimnīcai ir apmēram trīsreiz ātrāk nekā ar diviem autobusiem braukt uz wildlaučiem. bet vakar jau es baigi nobijos. braucot mājās mikriņā, protams, iepazinos ar visu neklausīgo aizmuguri, jo tur bija trīs savā starpā nepazīstami cilvēki, kuri nezināja, kur ir deglava iela vai otrā maksima, toties es zināju ļoti labi, tāpēc viņi ar mani draudzējās un neilgās draudzības mirklī pastāstīja, ka no pirmdienas 16.trolejbuss pļavnieki - šmerlis būšot likvidēts un tā vietā būs 16.troljebuss mēbeļu nams - šmerlis, bet tas man neder, jo es tak nedzīvoju upeņu ielā. jau ar mamu nolādējām visu pasauli un vietu, uz kurieni tā iet, bet tad izlēmu paskatīties rīgas satiksmes mājenē, kur atklāju, ka mikriņu sarunas ir tikpat ticamas kā tirgus sarunas - tātad pa pusei, jo mana puse par to, kur ir deglava iela un maksima, bija pilnīgi patiesa. stāsta morāle - stāstiet melus, ja pretī gribat saņemt patiesību!