šorīt daugavgrīvas ielas tāda un tāda nama pagalmā gozējās instalācija, kuru aizvākt nedrīkst - divi galdi, 4 krēsli (viens no tiem - festivālu krēsls), mikroviļņu krāsns, tējkanna, botulīna burka, lietussargs, zili, rozā un zaļi žagari, kā arī un guļammaiss. tas mazliet nozīmē viena seksa seriāla beigas un nākamā sākumu, kurā drīkst piedalīties tikai tie cilvēki, kas apzinās, ka paši ir vainīgi, ka piedalās. manī nav nekādas žēlastības pret sakarīgām gultasveļām, sigur ros diskiem (kas nozīmē milzīgas kastes ar visādiem diskiem), miljards drēbēm un smukām plauktos liekamām dāvanām. labākais, kas no tā var sanākt, ir bomžu svētki. tomam no mājas metam laukā visu, ko nevar pārdot ībejā par tiešām brangu naudu. man jau miljards gadu nav putukliču sūcēja, tāpēc arī man ir svētki, jo tagad ir - pati nebiju klāt, bet pieļauju, ka, ieraudzījuši šo brīnumierīci, visi ģimenes locekļi metās virsū tam un viens otram, lai cīnītos par iespēju sūkt pirmajam un visilgāk. toms, pirmoreiz nopietni atstājot jauno mājokli, vēlēja man sargāt jurģi. sandra, nopietni atstājot juristus un anonīmos alkoholiķus, deva padomiņu mīlēt jurģi. prātvēderi atradušies. (bet es jau mēģinu, mēģinu - šodien sēdējām uz palodzes tieši virs I LOVE YOU uzraksta un likām smaidīt visām tantēm) sandra esot nolēmusi pusotru mēnesi līdz mūsu londonas randiņam nerakstīt, kā viņai iet, tālab to darīsim mēs ar jurģi - izlasīsim horoskōros un rakstīsim pa jaunu. tas ir gandrīz kā pārrakstīt bībeli.