vakar baseinā nopeldēju divus puikus. viens bija jurģis (kurš var mani salikt, ja jāpeld ar dēlīti), otrs bija misters, kurš mācījās ceturtajā klasē un vislaik uz baseiniem un jogām iet viens pats un tur iepazīstas ar cilvēkiem, lai interesantāk. mums viņš bija baigais drugāns un mācīja sēdēt ūdenī uz dēlīša. man parasti ir bail, ka būšu ielīdusi ātro cilvēku celiņā, tāpēc paprasīju vanagacs jurģim, vai esam ātrajā, vai lēnajā celiņā. izrādās - celiņā "vecāki ar bērniem". vēlāk jurģis ar misteru ģērbtuvē veica vīru sarunas. misters prasīja, vai es esmu jurģa sieva, vai draudzene (un viņš jau bija izspriedis, ka mans vecums ir 19-23 gadi). uzzinājis, ka draudzene, viņš nebija pāsteigts, jo sievas parasti nav tik jautras, nedara muļķības un nekāpj uz galvas (karoče draudzenes ir foršāk). šeit nav runa par to uz galvas kāpšanu, kas ir folklorizējusies vai kā tur, bet gan tiešām fizisku kāpšanu uz galvas, atrodoties baseinā. nobeigumā gribētu uzdot jautājumu, kā radies izteiciens "kāpt uz galvas", kas nozīmē otra cilvēka pakļaušanu sev, ja reiz fiziska uz galvas kāpšana izskatās tik mīļa