man ir konkrēts sarkanās krāsas fetišs. eva liepiņa ar lohu vēnām pie noliešanas netika, bet es gan. turklāt uzstādīju personīgo asins plūsmas ātrums rekordu, jo apsteidzu arī puiku, kurš jau tur gulēja pirms manis. valters gribēja, bet neapsteidza mani. pēdējoreiz skaidrā es viņu biju redzējusi pirms kādiem pieciem gadiem un pēc tam teļļukā. bet vispār pēdējoreiz rokabilī bārā, kad viņš atzinās, ka grib, negrib, grib, negrib, grib pārgulēt ar mani. šo tikšanās reizi, tiesa, viņs neatceroties ne biškucīt. tie krāsu fetiši man neliek mieru vispār, un, atnākot mājās, es dabūju bordeļa krāsas matus, kuri (pēc linuxa aprēķiniem) tika griezti 4 minūtes.