mani pamodināja gatis lazdāns un labi, ka tā, jo ir pienācis laiks atkal nokāpt no saviem nakts piedzīvojumu augstumiem un ķerties pie lapām ar kopējo virsrakstu "ieži". jā, no augstumiem es krītu lejā un atkal lidoju augšā ātri, mainīgi un nepārtraukti. no pilnīga motivācija trūkuma un pilnīgas pārliecības par savu nespēku līdz uzvarai un spilgtai radošajai apņēmībai desmit minūtēs. un vērojumi liecina, ka es esmu pārstājusi meklē iemeslus un visādas likumsakarības, jo ko gan citu nozīmē tas, ka frika ir pamanījusi, ka pēdējā laika populārākā frāze manā mutē "tā tas vienkārši ir". un tas droši vien nav labi, jo vienaldzība nekad nenoved pie mercury balvas. un - jā, es arvien biežāk gribu, lai viss būtu tika tehniski, saprotami un pamatoti kā matemātikā.

es šorīt mājās atgriezos ar rozi, jo kāds busiņbiedrs - pļēgurs, kura dzīve nekad nekādā veidā nav bijusi saistītā ar manējo, gribēja mani iepriecināt. bet ko - es taču bija gana priecīga, jo nakts ar mīļo, mīļo. maukas, baltvīns un riču raču. mēs tiekamies reizi gadā (bet kopā esam vienmēr), taču vakar mūsu attiecbas pilnīgi pārvērtās, jo norunājām jau divas redzēšanās reizes 2007. gadā. prasīt vairāk vienam no otra jau būtu nepieklājīgi un neveselīgi. mēs nepazīstam ne kaunu, ne godu, bet savu kreatīvo pāri gan.