lai jānis nedomātu, ka elīna ir pazudusi, man tomēr šeit ir jāfiksē, ka piektdien piedalījos jūrmalas domes futbolkausaizcīņā un biju vienīgā meitene trīsdesmit sešās komandās. man pat bija divi reāli vārtu gūšanas momenti. futbola dažkārt tomēr ir tik maz, ka jāvaino ūdens volejbols pie tā, ka dibens man sāk sāpēt tā pa čorno, jo volejbolā, futbolā - visur - galvenais ir kāju darbība. pēc divām dienām, kas buržujiskā garā aizvadīta pie jūras ar liebekrisu, arcade fire vīru un veselu kaudzi futbolistiem un kūrortā ar šarmu, tomu, līvu, aigu un pēteri, es paiet taisni vairs nevaru vispār. ne jau tāpēc, ka atradu vīnu ļoti foršā pudelē/burkā, bet tāpēc, ka tik silts laiks man liek justies pārāk labi, lai es varētu paiet taisni un stabili. es krītu ūdenī un galējībās. neaizeju uz maigas dzimšanas dienas ballīti, jo saulkrastu gardēžu vakari un roņazupa man nozīmē daudz, daudz vairāk. šodienas vasaras mūzika ir guillemots. tie ir tādi putni. man ir izbidzies sauļošanās krēms, es eju gulēt un vispār esmu visādi laimīga.