neminēt uzvārdus/ handsome girls at the disco tonight

es šorīt ļoti gribu aiziet uz makdonaldu un izdarīt vēl kaut kādas lietas, ko parasti nedaru un par kurām vispār nedomāju. piemēram, izlasīju vismaz 400 komentāru apollo rakstā par matemātikas eksāmena uzdevumu priekšlaicīgu noplūdi. es šodien vairs īsti nekliboju, jo, ja iepriekš man nepatika rīkoties ar kreiso kāju, tad tagad viss ir līdzsvarā, jo ir ļoti smieklīgs zilums uz labās pēdas, kuru vispār nav iespējams dabūt. tāpat pirms trim gadiem man nenormāla būtu likusies situācija, kurā man vairs nebūtu uzmācīgas vēlmes strīdēties ar ēriku eglīti jeb ēriku ādiniekā. tie biji laiki, kad audzināju dāvi nori (precīzs citāts), un vienmēr, kad nācās satikt ēriku ādiniekā, ne es, ne viņš nevarēja noturēties, lai nepateiktu kaut kādu sīkumu, par kuru būtu jāsāk strīdēties. es arī tad viktorijai zemītei aizdevu tamboradatu, kuru viņa vēl aizvien nav atdevusi, kuce, droši vien ir pazaudējusi. forši, bet kā lai es ievelku savu adījumu diegu galus?

starpcitu es vakar biju tajā pašā ballē, par kuru stāsta ulvis urtāns ar sliktiem vārdiem. viņš ir mans jaunais draugs, ja? nu, bija mans jaunais draugs, ar kuru jādodas pastaigās, kuru jēgu es tagad tiešām nespēju izprast. jānis lukašs kā vienmēr bija foršs, jo lika visiem apēst suni hodā, bet gunārs elksnis bija slima runcene/lēta skuķene (tieši tā es viņam šodien paziņoju), jo aplej sev netīkamus cilvēkus ar kolu. es ceru, ka viņš būs nelaimīgs. toms bija netipiski interesnts, jo girbēja izdrāzt visas miskastes, meitenes - mazāk.

un vakar pār mani plūda uzmācīgi daudz mīlestības lietus. un elmāru satikt pilnīgi vienmēr ir forši