es frikai un rublim stāstīju par 100 vientulības gadu bezmiega sērgu. tad man pateica, ka jātaisa skolā daiļdarba analīze par kaut kādu tur romānu. izdomāju ,ka taisīšu par grāmatu par suni, jo laukos kumeškalnā kut kādā spraugā stāvot kaut kādi teksti, kas tur ļoti, ļoti labi noderētu. gāju viena pati uz kumeškalnu paņemt šos tekstus. zeme bija pilna ar zariem un lapām. vienā mirklī pazuda pamats zem kājām, un es iekritu bedrē, kurai ir pilnīgi stāvas, 2 stāvu augstas sienas. man acu priekšā bija paziņojums "ja gribi dabūt kaut ko suņa daiļdarba analīzei, nenāc, jo šeit neatradīsi". mēģināju rāpties augšā turoties pie visādām koku saknēm, bet tās bija pārāk retas vai arī pārāk vājas. pēc ilgiem maniem pūliņiem pie bedres malas pienāca viens puika un prasīja, ko es tur daru tā, it kā es būtu vismaz trīspadsmitais cilvēks 24 stundu laikā, kas viņam jāglābj. es atbldēju,ka atnācu pakaļ lietām daiļdarba analīzei tā, it kā es būtu trīspadsmitais cilvēks pēdējo 24 stundu laikā,kas to darījis. atklājās, ka puika arī kādreiz šeit nācis ar to pašu mērķi, tā kā viņš bijis pats pirmais bedrē kritējs, viņš iecelts par meža sulaini - vīru, kurš velk ārā no šīs bedres iekritušos. tad es viņš mani izvilka, un es biju ļoti priecīga. tad atklājās, ka meža sulaiņa pienākumos ietilpst arī kaut kādu baložpāru apkalpošana, viņam it kā bija jāstrādā, ne jāballējas ar mani te, jo bija atnākusi mana bijusī teātra biedrene dace bogdanova ar kaut kādu savu puiku. es viņam teicu, ka viņu var neapkalpot, es ar dačuku sarunāšu, lai viņa nesūdzas valdniekam. tad jau es gulēju ar seju pret asfaltu un nesapratu, kā esmu nonākusi līdz tādam stāvoklim. tikai zināju, ka kut kur tieši tādā pašā neizpratnē guļ sandris kolāts, bet apkārt staigā vineta. tad es, guļot ar seju pret asfaltu, saucu vinetu, jo nevarēju piecleties, bet saucu tik klusu, ka pati nedzirdēju. pēc mirkļa es līvai stāstīju visus šos stāstus un nesapratu, kā no uz-ceļa-gulēšanas esmu nokļuvusi koka mājā ar līvu.

(bet patiesība ir tāda, ka mans brālis dievina emiliānu torīnī, bet es nezaudēju paniku)