ar Antonio vakar - par nāvi, par laiku, par mani un par vīriešiem, stāstīju, kas noticis, stāstīju savus stāstus, citiem nestāstamos
jo - nu ar mani notiek tā, es baidos citiem stāstīt, jo tas noteikti neliksies normali
Antonio tas liekas normali, tas liekas pat ļoti normāli
I am happy, viņš saka
un - aiz ko Antonio burvīgs, viņš visu sasaista kopā
pec maniem stastiem viņš skatās ka pūce un pasaka dažas rinadas, kas summarizē visu
kas manu pieredzi parvērš pāris skaistos teikumos
you dont need him anymore to stop time
because now you know how to stop time
taa tas ir
now you know how to stop time
and you dont need him anymore
pie šiem vārdiem man piestāja sirds un atkrita zoklis (bet abi atkal saka funcionet)