annāputra's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus
> 20 jaunākus

Sunday, December 13th, 2009
20:46 - atkal jau kādu laiku decembris. pa domai.
Janvāris: esmu atpakaļ miglainajā Milānā. Mums dzīvoklī ir ļoti karsti radiatori, liels gāzes rēķins, bet gaisā var redzēt izelpu, tāpēc mēs līmējam uz ārsienām folliju.

Februāris: es varu apēst tāfelīti šokolādes pāris minūtēs, bet nemāku būt. Tad, kad viss ir forši, es nezinu, ko ar to iesākt, un uzreiz pieķeros pie kā būs, kad nebūs.

Marts: ciao, Milāna, arriverò presto!

Aprīlis: Cibā iepostēti divi darba sludinājumi un komentāros notiek par to diskusijas. ieraksta beigas: var izsekot līdzi, no kurienes mans prāts ņēmis atsevišķus personāžus vai tēmas. daudz kas pēdējā laikā kaut kur bijis. tikai sapiņķerēts kopā un apgriezts otrādi

Maijs: mums tērauda konstrukcijās ir pasniedzējs Mieriņš. Ja viņš dzīvotu krūmā zem loga, regulāri dabūtu ar plinti pa galvu. vakar uz viņa bezmatu galvas bija iesauļojusies cepure.

Jūnijs: Izbrauciens uz Zviedriju. varētu teikt arī Sviedriju. beigas: Nevaru vien sagaidīt augustu un Islandi. es zinu, tas būs forši. es gribu ārā vēl.

Jūlijs: tas ir 40 minūtes pa vertikālām metāla kāpnēm. ritmiska koncentrēšanās.

Augusts: Més atnákam ar Viku, kura sovakar dziedaas. Tas ir restoráns\bárs ar ieeju no iepirksanaas moola aizmugures gabalu no pilseetas centra.
/muus apskauj hiperaktiiva sieviete, kura ir manaami vecaaka nekaa sataisiijusies un saka: ´Meitenes, juus esat skaistas!´

Septembris: arī ceļojumu kontekstā. man atkal jāsaka tas pats. nekas, pavisam nekas nepiepilda tā kā Dievs

Oktobris: būvēju visādus Bābeles torņus šodien.

Novembris: man ir par vienu zobu mazāk, uzpampis žoklis, jauna aizraušanās ar kūku cepšanu, daudz darāmā, maz izdarītā, jauns komikss, forši kursabiedri, apņemšanās, kas nenonāk līdz realizācijai, ziemas sajūta un miglaina fona apziņa par to, kas ir labs, pareizs un vajadzīgs.

Decembris: nogurums avansā. un bonusā un visādi citādi. tikai iedomājoties sevi pēc nedēļas es jau jūtos uz pusi tik izbeigusies.

current mood: noskaņas
current music: 100 baltas dvēseles

(5 comments | ir ko piebilst)

Friday, December 11th, 2009
19:23 - this is it
šodien guļu visu dienu. tiešā nozīmē. laikam mans ķermenis ir atteicies pie pirmās izdevības.
projekts nodots. nelaikā, bet ir laba pabeigta darba sajūta un miers tagad. kādu laiciņu. īstenībā es esmu pārsteigta un nesaprotu, kā es piedabūju sevi pie dzīvības pēdējā naktī.
vakar ar kursabiedrenēm rēķināšanas vietā visu vakaru nopļāpājām par Krēslu, dzemdībām, dzīvokļu plānošanu, sieviešu diskrimināciju, kurpēm, melnajiem tauriņiem un atkal par Krēslu. nonācām pie secinājuma, ka šitādā režīmā šausmīgi pietrūkst socializācijas, tāpēc tagad visas čakras vaļā. žēl, ka mums skolā nav diennakts projektēšanas darbnīcas. nebūtu jāmirst vientulībā pie maketa vai rasējumiem.

Tagad varu pievērsties mandarīniem un piparkūkām. un vispār beidzot varu kaut kam pievērsties. pilnīgi tāds kā apjukums.

(1 comment | ir ko piebilst)

Wednesday, December 9th, 2009
01:18
ziniet, es neļaušu saviem bērniem būt zubriem. lai kā arī liktos, ka tas ļauj iegūt kaut kādu centību un spēju koncetrēties, zubrīšanās neļauj iemācīties atšķirt būtisko no nebūtiskā. jo ar lielāku centību taču var izdarīt VISU. bet nē, nevar visu. tā es te tagad sēžu izmisumā un netieku ārā no sevis, jo man tāču vajag uztaisīt tā, lai man pašai rezultāts liekas LABS. bet iznākums ir tāds ka rezultāta nav. kas nekādā veidā nav labāks par rezultātu, kurš ir slikts, bet ir. es neesmu iemācījusies efektivitāti. tas arī viss.

current mood: stulbi
current music: sigur ros

(ir ko piebilst)

Saturday, October 3rd, 2009
13:11 - nē. nav muļķības
islandes ainava )

(5 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, September 30th, 2009
00:17
Man tagad ir otrādību laiks. Visādas situācijas, kurās nesenā pagātnē domāju "bet kāpēc viņi tā un ja es būtu viņu vietā tad gad es tā un šitā". un bez maz vai kā vienīgo pamatojumu varēju iedomāties ļaunumu, slinkumu vai lepnumu. Bet tā nemaz nav.
Mums tagad kursā ir erasmus studenti. un grupu darbs. Kā izrādās rīcībām ir pavisam citi un normāli pamati. Mūsu grupā ir viens polis, kura dažas izdarības mums liekas dīvainas. jā, it kā dīvainas, bet es atkal un atkal redzu sevi abās pusēs. Īstenībā tik saprotams viņš un tik saprotami mani Milānas kursa biedri. Un nevis kāda attaisnošanas bet atziņu iegūšanas noskaņojumā. Ceļojums laikā un telpā tas tagad ir.
Vēl mēs šodien ar Maiju, braucot no Bauskas, paņēmām vienu stopētāju. Un atkal es biju arī tā, kas sēž aizmugurē un nevar saprast, vai šis ir gadījums, kad runāt neko vai par neko un tai pašā laikā savā vietā ar "īstenībā taču vienalga un viss ir forši". Tādas situācijas, ko es atpazīstu pēc sajūtām un gandrīz varu paredzēt otra rīcību. un tāpēc, ka tajā brīdī es esmu viņš, es redzu sevi no malas. tādu pašu kādus vēl nesenā pagātnē redzēju "tos otrus".

tā kaut kā. "Ak niecību niecība!" saka mācītājs. "Ak niecību niecība! Viss ir niecība!" Kāds labums atlec cilvēkam no viņa pūlēm, kurām viņš nododas zem saules? Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec un saule noriet un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal no jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek apkārt un nonāk atpakaļ savā vecajā vietā. Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvien joprojām. Visās vietās ir tik daudz grūtumu, ka neviens cilvēks to nevar izteikt; acis ir par vāju, lai visu to saredzētu, un ausis, lai visu to sadzirdētu. Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules. Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir kaut kas jauns! - Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums. No agrākiem laikiem nav palikusi nekāda piemiņa, un par tiem vēlākiem, kuri nāks, arī par tiem nepaliks nekāda piemiņa tiem, kas nāks pēc viņiem."

(2 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, September 9th, 2009
23:35 - piezīme
arī ceļojumu kontekstā. man atkal jāsaka tas pats. nekas, pavisam nekas nepiepilda tā kā Dievs. nevis Viņa radība, bet Pats. Vārds un Gars. patiesības apziņa un miers. tas ir kaut kas ne tikai prātā vai sirdī, bet visās šūnās. varbūt es sāku saprast, ko nozīmē atspirdzināt kaulus :)

(18 comments | ir ko piebilst)

Saturday, August 15th, 2009
10:54 - Landmannalaugar - Pórsmork
1dienas peecpusdienaa pametam Reikjaviku. Dodamies uz Landmanaugar nometni, no kurienes saakas 4 dienu paargaajiena marsruts, ko zinaataaji saka esam vienu no skaistaakajiem paargaajieniem pasaulee. Tas ir iekaartots taa, ka ik peec dienas gaajiena ir kempinga vieta. Neskatoties uz to, ka peedeejais celja posms liidz nometnei ir neapdziivots lavas lauks ar skjeersojamaam upeem, ljoti veiksmiigi ar stopiem tiekam galaa. Beigaas nostopeejaam 3 itaaljus, kuri meegjinaaja nosliicinaat upee savu iireeto shkodu un aizved muus daudz taalaak nekaa vinjiem pasiem vajadzeeja, mees gan vislaik satraucamies par vinju nepiemeeroto transportliidzekli. Peedeejais shoferis izraadaas gjeologs-rakstnieks, kurs raksta graamatu par attieciigo regionu un veel aizved muus uz tuveejaam skaistaam vietaam. Te ir nenormaali skaisti - kalni visaas kraasaas liidz horizontam un taa kaa nekur nav koku viss taados neizprotamos meerogos.
Kad esam pirmajaa vakaraa uzceelusas telti, konstateejam noziimiigu faktu. Emmm... mees aizmirsaam nopirkt paartiku. Taa vienkaarsi neienaaca praataa, liidz attapaamies vietaa, kur vieniigaa apdziivotiiba ir kempings bez nekaadaam ekstraam. Pirmajaa veel ir siltais uudens, bet tas arii viss. Mums ir liidzi sausaas auzu un grikju putras plaanotas ilgaakam laikam, 2 bundzinas tunca, paaris teejas maisinji, ko iedeva Maijas draudzene un sagadiisanaas peec viena taafeliite shokolaades.  4 dienas, kalni un 55 km ar visu ekipeejumu uz muguras, kur tiesaam neko nevareeja atmest, lai nenomirtu no aukstuma vai slapjuma izraisiita aukstuma. Jaa, mana soma ir gandriiz tresdalja no mana svara.
taalaak )

(4 comments | ir ko piebilst)

Sunday, August 9th, 2009
20:59 - piektdien bárá
Més atnákam ar Viku, kura sovakar dziedaas. Tas ir restoráns\bárs ar ieeju no iepirksanaas moola aizmugures gabalu no pilseetas centra. Zaale ir diezgan tuksa. pie daziem galdiniem seezj viiriesi vecumaa ap 60. pie viena galdinja seezj viirietis sviitrainaa kreklaa un ar krukjiem, ko mees iesaucam par nelaimiigo krievu juurnieku. Sirms kungs uzvalkaa ar rokaam aizspiedis ausis pieiet pie muuzikjiem un prasa, vai vini vislaik speelees tik skali. Grupa veel tikai skanjojas, bet vecs viirietis jau aicina Maiju dejot. neatlaidiigi. un peec tam nokriit celjos. Ammm...veelaak, labi? Paspiezj roku un noveel patiikamu vakaru. Vakara gaitaa vins naaks spiest roku veel vairaakas reizes. vinam ir aukstas rokas.
Pie muusu galdina piebiedrojas 2 puisi taa ap 30. vini ir jaunaakie sajaa zaalee. Mees atsakamies no viskija, bet vini jau ir manámi iereibusi. Uzrodas arii paaris daamas. Visi kustás rokenrola ritmos jociigaam paarspiileetaam kustiibaam. Skjiet ka aukstrokaino viirieti vienaa briidi kjers sirdstrieka. Saakumaa liekas forsi, ka cilveeki jau gados, bet dejo un izklaideejas, liidz kljuust tik ljoti skaidrs, ka tas ir alkohols, kas dejo. kas apsleepj kompleksus un kautriibu un peeksnji pluust aaraa visi dveeseles dziljumi. un vinji saak runaat.

Kaarteejais kungs aicina mani dejot un saka ka ir kautriigs. naakamreiz, kad atsakos, vins nebeidz atvainoties un izskataas, ka juutas patiesaam vainiigs.

Tad ir viens, kurs vislaik nes Maijai uudeni, jo vinai jaabrauc. taapeec, ka vins zinot kaa tas ir, ka jaabuut par soferi un nevar dzert. Vins luudz lai aizved vinu liidz centram, mees arii laipni piekriitam. Vins raada sudraba piekarinu ar krustinu un saka, ka tas ir ljoti personisks. pats taisiijis un ne peec parauga kaa skolotaajs licis. Tikai nepaardod nevienam. Nepaardod. ´Ja tu mani aivediisi, tas buus tavs´. Vinam neesot nekaadu seksuaalu noluuku. lai tikai mees nedomaajam, patiesaam. tikai lai viss tas gabals nav jaaiet ar kaajaam. Veelaak Vika, nezinaadama muusu sarunu, islandiskaa sarunaa izdzen vinu no masiinas. Un man ir tik zjeel.

Viens no tiem, kurs apseedaas pie muusu galdinja un izleeja viskiju saka, ka balleejas\dzer jau no vakardienas. jo te ir Islande. Vins raada telefonaa savas 3 meenesus vecaas meitas bildes. shodien esot atkal samaksaajis beerna maatei 100 000 kronas, bet buutu gatavs maksaat veel, jo taa tacu ir vinja meita. kuru vins miil. veel peec paris viskijiem un opaliem vins nebeidz atkaartot, ka ir labs cilveeks. bijis cietumaa, bet taa ir pagaatne. ´ticiet, es esmu labs cilveeks´

Vins izskataas peec 18, bet esot 27 gadus vecs. uzvalkaa un kedaas un sazjelejotiem matiem. vinam vislaik triic viena kaaja un katrs otrais vaards ir ´fak meen´. Saakumaa mees domaajam, ka vins nerunaa angliski, jo vislaik plaataas ar rokaam. vins nelietojot narkotikas jau 18 meenesus un ir lepns par to. Vinam visu vakaru uzmaacoties viena paveca daama un nebeidzot apgalvot, ka vinam ir talants. veel peec tam vins izstaasta, ka gribeejis buut futbolists. un bijis veiksmiigs. bet tad narkotikas. un tagad vins par sevi saka ka ir meesls un ´vanabii´ reperis.

Taa nu mees vakara gaitaa izdejojamies ar gandriiz visiem baaraa esosajiem nedaudzajiem viiriesiem. un uzklausam alkohola atbriivotus staastus. gaisaa virmo ilgas peec jauniibas, kura tacu varbuut tomeer atgrieziisies. vai vismaz peec kaada biedra. visaadi tuksumi, kas gaida aizpildiijumu.

muus apskauj hiperaktiiva sieviete, kura ir manaami vecaaka nekaa sataisiijusies un saka: ´Meitenes, juus esat skaistas!´

(3 comments | ir ko piebilst)

Thursday, July 2nd, 2009
23:52 - 200 metri
tas ir 40 minūtes pa vertikālām metāla kāpnēm.
ritmiska koncentrēšanās.
man liekas drīz  jau varētu būt galā... nu re, mēs esam pusē!
viens pēkšņs panikas mirklis. režģi aiz muguras jūt tad, kad viņa nav.
no augšas pie apvāršņa var redzēt jūru un Ventspili. neticami tā sēdēt un neticami, ka tieši tagad nelīst. es pazīstu personiski to, kurš kontrolē laikapstākļus. Viens mazs lodziņš mākoņos saulrietam pa ceļam.
kaut kādā veidā  augstuma sajūta nesaslēdzas, jo koki lejā ir pārāk maziņi un  kāpnes pārāk uzmanības centrā.
Augšā ir tāda dīvaina sajūta, kas bieži nav. tā kā drusku trauksme, kaut gan nav par ko. tikai tāpēc, ka nav iespējams nekāds cits plāns B. izvēles iespēja, pat ja netaisies izvēlēties kaut ko citu. augšā var nekāpt, bet lejā var tikt tikai kāpjot lejā.
... )


cik gan tas ir aizraujoši, kad Dievs caur mazām lietām liek domāt par lielām lietām!

(3 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, June 17th, 2009
23:53 - trallallā
nav vēl 12 un es esmu pabeigusi projektu? vai tas var būt?
šis tas cits vēl, bet vispār pārāk jau nu optimistiski.

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, June 15th, 2009
21:52 - nenozīmība parastība
kā jau nereti pirms eksāmeniem tas notiek, es pašlaik būtu gatava darīt jebko citu (kā, piemēram rakstīt kaut ko šeit). protams, tagad būtu liela iedvesma kārtot skapi. vai vispār jebko kārtot. prāts tā vien tiecas arī pie slīpējamā/krāsojamā velosipēda. kā par brīnumu beidzot arī būtu noskaņojums manai nerealizētajai skriešanas apņēmībai vai kādam kulinārijas projektam. pēkšņi es atceros tik daudz labu neizdarītu lietu. Tam visam bonusā nāk arī spītība par tēmu "kāpēc gan kaut kas tāds vispār būtu jāiedabū manā galvā". kas ir pilnīgi paralizējoši attiecībā uz jebkādu uzvārdu iegaumēšanu. Pašlaik dilemmā visas biļetes izlasīt vai dažas iemācīties dodu priekšroku izlasīt to, kas ir interesanti. Dažiem labiem te veicas ar jautājumu izvilkšanu, nez kas no tā sanāks citiem dažiem labiem.

(6 comments | ir ko piebilst)

00:57 - gardumi
to, kas īstenībā ir gogelmogelis es uzzināju vidusskolā.
bērnībā, kad gribējās kaut ko garšīgu, es ēdu vienkārši jēlu olu samaisītu ar cukuru.

current mood: mieks nāg
current music: Jeremy Enigk - River to Sea

(2 comments | ir ko piebilst)

Friday, June 12th, 2009
22:13 - nekas
arhitektūras vēstures skices. cik briesmīgi, ka man jāpiedalās tādā makulatūras ražošanā.

current mood: nejēdzība
current music: tagad nav

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, June 8th, 2009
21:25 - muļķības
manam kaķim ir gekona gēns. uz nesen nokrāsotās pagraba sienas 4 pēdas vertikāli.

un visi te pēkšņi baigie bakalauri.
es jau nu šitādā pūlī nē.

(ir ko piebilst)

15:13
Sapnī Zīle tomēr atbrauca ciemos uz LV. Ar savu jauno angļu boifrendu, protams. un vēl vairākiem draugiem, kas visi bija melniem matiem un īmō. vienam laikam bija arī zaļi. mēs bijām baznīcā un viņi visi sēdēja pirmajā rindā.

current mood: nekāds
current music: nemeridiāns

(4 comments | ir ko piebilst)

Friday, May 29th, 2009
19:17
dumji. nē, drīzāk dumja.
dusmojos uz sevi.
nu labi. nevajag arī.

current mood: slims
current music: Fleet Foxes - He Doesn't Know Why
Wednesday, May 27th, 2009
15:21
šonakt sapnī redzēju, ka man kedās aug sūnas. slapjas un man nepatika.



Maija teica, ka tas esot mājiens, ka man tagad jāstaigā tikai augstpapēdenēs.

(4 comments | ir ko piebilst)

Monday, May 18th, 2009
21:01 - Jozefs Čapeks. Stāsti par sunīti un kaķīti.
esmu vienkārši sajūsmā! :)

Par sunīti un kaķīti, kā viņi mazgāja grīdu. )

smējos skaļi

(3 comments | ir ko piebilst)

Friday, May 8th, 2009
00:19 - personāži
mums tērauda konstrukcijās ir pasniedzējs Mieriņš. Ja viņš dzīvotu krūmā zem loga, regulāri dabūtu ar plinti pa galvu.
vakar uz viņa bezmatu galvas bija iesauļojusies cepure.

Siltumfizikā ir pasniedzējs, kurš gan nav tik graujoši simpātisks kā tas, kurš 2ajā kursā pasniedza Ēku daļas, tomēr kaut kas neatvairāms viņā ir. Viņam noteikti ir zem 30, viņš runā lauzītā latviešu valodā, kas izklausās galīgi jauki, putrojas ar garumzīmēm un zīmē shēmas uz ekrāna ar ārkārtīgi saspringtu sejas izteiksmi.

Šodien sanāca būt klāt arī sarunā ar Žani par elektrības rozetēm. Vispār viņš stumda mēbeles un iznīcina maketus un kā runā rūpējas, lai lietas pazustu, bet izrādās viņš patiešām ir tāds. lādzīgs un norūpējies. šajā auditorijā elektrības sistēma esot jāmaina globāli. Parasti viņam ir adīts pelēki dzeltens džemperis ar ģeometriju, viņš brauc ar velosipēdu un lieto ķiveri. viņam nav priekšējo zobu un vispār izskatās un uzvedas tā kā kāds, kuru sauktu Žanis. šķiet, ka viņš šajā fakultātē ir kaut kas aizvēsturisks.

Silvija strādā tēlotāja mākslas katedrā. Viņa ir maza auguma, iespējams, ap 60 gadu veca. viena semestra sākumā izskanēja lūgums iemācīties pasniedzēju vārdus nevis saukt kādu par garo, blondo vai mazo. Viņai ir meitenes augums un stāja un satriecoši sievišķīgs ģērbšanās stils. kopš vasaras prakses es esmu par viņu sajūsmā. viņas runasveidā un darbībās ir kaut kas ļoti izjusts un dzīvīgs. viņa ir vienīgā no pasniedzējiem, kura atņem studentam otu un ar milzu vēzienu pati iejaucas viņa darbā par spīti viņa šausmu pārņemtajai izteiksmei. Pārsvarā visi viņu sauc par Mazo.

Vēl es gribētu pieminēt sekretāri Intu, kura ir pilnīgi neprognozējama savā garastāvoklī un attieksmē, bet pārsvarā izskatās vai nu nāvīgi nogarlaikojusies vai arī stipri paģiraina. viņa nupat ir atgriezusies no Tunisijas.

(4 comments | ir ko piebilst)

Thursday, April 30th, 2009
00:54
par zaļo mežģīņu krokodīli, kurš īstenībā ir zils
ļoti romantiski (:

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> 20 jaunākus
> uz augšu
Sviesta Ciba