ziniet, es neļaušu saviem bērniem būt zubriem. lai kā arī liktos, ka tas ļauj iegūt kaut kādu centību un spēju koncetrēties, zubrīšanās neļauj iemācīties atšķirt būtisko no nebūtiskā. jo ar lielāku centību taču var izdarīt VISU. bet nē, nevar visu. tā es te tagad sēžu izmisumā un netieku ārā no sevis, jo man tāču vajag uztaisīt tā, lai man pašai rezultāts liekas LABS. bet iznākums ir tāds ka rezultāta nav. kas nekādā veidā nav labāks par rezultātu, kurš ir slikts, bet ir. es neesmu iemācījusies efektivitāti. tas arī viss.