Thu, Nov. 14th, 2013, 12:41 pm

Mēs redzam gaismu. Mēs neredzam ekrānus, galdus, kokus, mākoņus, automašīnas un pusporciju griķu pusdienās, tos mēs nekad neesam redzējuši un neredzēsim. Mēs redzam gaismu, kura atsitusies no šiem priekšmetiem un trāpījusi akurāt tai melnumā, kas acij pa vidu. Vai arī gaismu, ko izstaro ekrāns. Bet ne pašu ekrānu. Tikai gaismu. Draugi, draudzenes, sievas, vīri, bērni un bomži - mēs viņus nekad neesam redzējuši. Tikai fotonus, kuri kaut kad atlēca no viņiem un iesprūda redzes nervā. Kamēr bilde aiziet līdz smadzenēm, kamēr septiņpadsmit centri un puse galvas no izejmateriāla salīmē saprotamu video, paiet laiks. Viss, ko mēs redzam, ir vakardienas gaisma.
 Leave a comment | 6 comments

Thu, Nov. 14th, 2013, 01:18 pm
[info]ezss

un mēs nekad nekam īsti nepieskaramies un vispār sastāvam pārsvarā no tukšuma un ūdens.
Thread - Reply

Thu, Nov. 14th, 2013, 01:21 pm
[info]sirdna

pārsvarā no tukšuma. Mūsu praktiski nav.
Parent - Thread - Reply

Thu, Nov. 14th, 2013, 01:25 pm
[info]ezss

tas no vērīguma atkarīgs - paskaties - viens vienīgs ūdens, paskaties uzmanīgāk, pat ūdens nav, tikai tukšums
Parent - Reply

Thu, Nov. 14th, 2013, 02:38 pm
[info]helvetica

this is deep, man
Reply

Thu, Nov. 14th, 2013, 04:00 pm
[info]bozena

Dzejnieks!
Reply

Thu, Nov. 14th, 2013, 04:40 pm
[info]biezpientaure

un visšokējošākais, kā raksta ziņās, ir tas, ka atsistā gaisma mūsu smadzenēs (kā runā, tad bildi veido smadzenes, nevis sensors, ak vai, acs) veido daudzmaz līdzīgu bildi.
Reply