bet man jau nemaz nav iebildumu pret kiču, dekorācijām un visādām tur perversijām, taisni otrādi. tāpēc man, piemēram, patīk džons voterss, tāpēc patīk endijs vorhols, tāpēc patīk visāds trešs un vājprātīgi dārgs luksuss reizē. vienīgais, ka arī kičam tomēr vajag kaut kādu konceptuālu un stōrīlainisku (par kino runājot) segumu, pretējā gadījumā nodēvējam iznākumu par plakātismu un videoinstalāciju, nevis kinofilmu. but that's just my humble opinion, mkēj.
man Tev līdz septembrim jāatdod grāmata. pirmdien centrā būsi?
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/126754/12393) būšu. man ir tavs nr. tev mans ir? mākslā, saproties, man svarīgākais ir intuitīvais jeb/un jutekliskais moments. storiju klāt piedomās kritiķi un Vēsture. Tu taču piekritīsi, ka visdebīlākais jautājums māksliniekam ir: "ko jūs ar to bijā domājis"
On 15. Augusts 2009, 01:23, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) replied: Tavs numurs man ir, jā. nez, man šķiet, ka jutekliskums jau arī rodas no tā, ka mākslinieks ieliek kaut ko mākslas darbā, un šis kaut kas pēc tam rezonē ar tavām paša vibrācijām un izraisa ko nu tur savā reizē.
respektīvi - sliecos piekrist, ka māksliniekam nav jājautā, ko viņš ar to domājis. tomēr uzskatu, ka jādomā viņam ir - bezsaturiski ilgstoši formas meklējumi kļūst apnicīgi.
es neesmu mākslas zinātnieks, nezinu ar ko viņi tur nodarbojas, bet mēdz taču būt tā, ka tieši tādi nolasāmi "manipulējošie" vai "skaidru valodu" runājošie darbi mēdz atstāt vienaldzīgu vai pat kaitināt, bet citi - mīklas un privātas interpretācijas iespēju sagalbājošie rauj jumtu. pat vēl vienkāršāk - nav no katras lietas par varītēm storijs jaizspiež. ir kaut kāds objektīvs skaistums ar tīri fizioloģisku iedarbību tātad, par ko ir muļķīgi teoretizēt tā vietā, lai baudītu
On 15. Augusts 2009, 01:40, replied: mums vienkārši acīmredzami atšķiras prasības un preferences :) es saprotu, ko Tu gribi teikt, bet es to meklēju citās lietās/vietās/kategorijās. vecrīga ir ļoti labi, es kā reiz arī uz nkc vēl piekāpšu. orientējoši uz agro pēcpusdienu aptuveni. arlabunakti!
deal. arlbnkt
tad tu zvani, ja. parasti turos pie vecrīgas
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/138147/9631) varbūt īsti nesapratu, ko biji domājusi ar to stōrīlainismu, bet NEPIEKRĪTU!!11
JOMAJO, gan teātris, gan kīno starplaikos ir lūkojis emancipēties un noraidīt literārus / naratīvus diktātus, ko tam pēc tradīcijas it kā uzspiež dramaturģija (kā aristoteliski stōrīlainiskā vidē attīstījies literatūras žanrs), šad tad tieši atdzīvinot jēgās nefiksētus tēlus, kas, piemēram glezniecībā ir un paliek statiski "iemūžināti" noteiktās kombinācijās, bet kīno plašajās iespējās dodas tādā kā tēlu plūsmā. piemēram, fellini opuss 'roma'. tas vispār ir simfonijas struktūrā darināts darbs ar atsevišķiem leitmotīviem, kurus apsēž lērums haotiskas drazas. savukārt režisora honorārs ir predestinēts feils (ja lūkojam pēc kādā definīcijas apgabalā ierobežotas naratīvās koncepcijas), ibo nav iespējams nest to, ko iesākumā nemaz nevar pacelt. nedz creatīvi, nedz perceptīvi, un fellini ir pirmais no visiem, kas to brīnišķīgi apzinās. |
