VILTSPRIEDZE
es un mans bezvērtīgais spams-
vakar(?) no rīta pamodos no tā,ka zīlīte_vulgaris lidinās pa istabu. diena kaut kāda mistiska. mēģināju līdz laukiem aizbraukt, a sukas mani autiņā nelaiž. ķip sunim nav uzpurņa un pošu pase un kā lika man noprast- es pēc dabas pārāk lecīga. sakūros un ar puikām parkā izrāvām alu. kātoju uz laukiem. īstenībā vienā brīdī pat baigi norāva- viss tāds saulains, man jautrs prāts un somā vēlviena divlitrene. kaut kādus 3 km no ceļagala piestāja vecs, zaļš busiks ar 2 blondām, knapām padsmitgadniecēm leoparda leginsos uz aizmugurējā sēdekļa un kārtīgiem lauku vecākiem priekšā. "tu meit mājās no skolas ar visu šuneli?" es jau viņiem it_kā teicu, ka man burtiski pāris km palikuši un lai mana "viltus 90'to metālistu pseidomugursoma" viņus nemulsina, bet nu nelauzos pusstundu ietaupīt. es tāda sareibusi un pieļauju, ka no manis nesa kā no lētas dzertuves.
pusstundu pēc ierašānās laukos, kirilz aizsāka pazudušās dzīvokļa atslēgas sāgu, kā rezultātā es sazinājos ar saviem vēl dinozauru laikmeta radiem, kuri izrādījās pilnīgi dirsas, izkacināju brāli, sadzēros alu, strīdējos uz velna paraušanu, parāva gruzis, čuzis un pinkšķis un vispār dzīve salikās viena liela huiņa, kura bezmērķīgi plūst pa NEapziņas krastieem kur ik pēc pāris metriem brīdina par to, ka katrus 2km ir jāuzmanās no klinšu nogruvumiem. ķipa jau 10 oktobris ir vēlākais datums,kurā pametu valsti, bet tad jau atkal atsākas vecā jautājumu virkne par to, ka nav jau kur un nav jau arī īsti why, tā teikt, savus lielos plānus esmu kancelējusi un nu tik vien kā līdz sniega atnākšanai jānotinas tur kur saule, bet tas jau arī tā tīri relatīvi. karo4 tāda nekāda aizvilkos gulēt, bračka paziņoja, ka atslēga ir uzradusies(īsti nesaprotu vai brāļa neaptēstība, dzīvokļa iečekošana un saprašana, ka nav ko zagt, atslēgas nokopēšana vai kirila aklums, bet beigās atslēga bija savā iepriekšējā vietā), pamodos šodien vienos un miega stadijā uznesos ar saviem mīkstumiem uz vēl kara laika naglas sētas baļķī. visu dienu ņēmos ap tēva jumta projektu un uz vakarpusi beicējot baļķus spainī noslīka pleijera austiņas. ķip domāju, ka nu jau būs vsjo, bet tikko iečekoju, ka darbojas gan, kas patīkami uzlabo esošo situāciju. rīt pēcpusdienā jādodas aizkrāsot māmiņas notagotais balkons un jau laikus jāsaliek soma. atceros pēdējo reizi kad sagaidīju māmiņu mājās no norvēģijas- dzirdot viņas balsi kāpņutelpā es paslēpos tualetē, kas gan īpaši neuzlaboja situāciju.
nedomāju, ka šoreiz būs diži savādāk, ņemot vērā to, cik ļoti man ir za_je_ba_la izskaidroties par to kapēc es ko tā-vai-šitā daru-vai-nedaru.

// IEDZERSIM PAR IZLĒMĪBU

/// VISS VIENĀS ASINĪS
PATIKA
BEZ PIECĀM JAPĀŅU PORNOMUĻĶIKS VAI KAUTUVES PSEIDO ŠAUSMU AINAS.
LOPI NEBRAUC TRAMVAJĀ, LOPUS APĒD PUSDIENĀS. TĀĀ TĀĀ TĀĀ VIŅIEM VAJAG!

lai novirzītu domas no smēķēšanas, ēdu sēnes.