šodien ieliku pirmo upeņu vīna metienu. tagad dzīvojos pa mammas dzīvokli, kamēr viņa pa pasauli ganās, gribu piebāzt ar kārumiem viņas saldētavu. šobrīd karsēju sviesta pupiņas, uz dvieļa jau žūst pirmā deva, vajadzēja vairāk atvest, iet iekšā kā končas. pa virsu uzdzeru bērzu sulu "šampi" un vispār jūtos kā super_eko_šmeko_buržujs, jo kārumu tik daudz, ka man pat nesanāk visiem dārza labumiem pieķerties. neesmu neko gatavojusi, jo kamēr tieku no viena dārza gala līdz otram- jau esmu saēdusies visu svaigu, bet gara acīm redzu visus tos brīnumus, kas būtu paveicami, ja vien es nebūtu vienīgais ēdājs, kurš jau pierijies vagā sēžot. bet nesūdzos, tā, ka vispār nesūdzos. priecājos un ceru, ka sagatavošu gana, lai pārlaistu ziemu. pagrabs būs mūsu barotājs. un tik ļoti novērtēju dārzu, kurš apgādā mani ar svaigu un veselīgu pārtiku, kas citādi tukšotu maku un liktos kā bagātnieku ēdiens.