Jau nedēļas 2 sapņoju par picu un pēc damsterošanas in general skumstu un ilgojos. Šodien ejot uz veikalu, parkā uz soliņa stāvēja nolikta neapēsta, liela ananāsu un vistas picas šķēla. Sapriecājos un daudz nedomājot ņammāju nost. Negāju viena, ceļabiedrene aizrāvusies telefonā nemaz nepiefiksēja kur es to picu rāvu, bet labprāt pacienājās. Viss beidzās ar to, ka mājinieki no smiekliem vai apčurājās, kad viņa saprata kas noticis. Un skumjām acīm prasa- A ja nu suns viņu apostijis, ja nu zemē nokritusi? Tad sāku smieties es.