Pienā pirms pusnakts
Aug. 3rd, 2009 | 11:55 am
Uzminiet, kuras divas meitenes piekdienas vakarā uzkarsēja deju grīdu Pienā? Pareizi, san un kashadura! Bija tā:
22.00 pie Piena vārtiem piebremzē kariete, un no tās izkāpjam sapucējušās mēs. Abām mugurā pa maģiskām īpašībām apveltītam apģērba gabalam: man svārki, kas paši maina garumu atkarībā no apstākļiem, bet Kashadurai - ļifčiks, kurš atbildīgos brīžos izlien no krekliņa apakšas. Tieši pusnaktī mums jāaiziet no balles, lai paspētu uz nākamo Pelles barošanas reizi.
22.30 esam izdzērušas pa Leffei, pasēdējušas uz terases, pasēdējušas pie bāra, pasēdējušas uz dīvāna. Dejas nesākas.
22.40 pie DJ pults parādās toms_grevins, un mēs jau sapriecājamies - tūlīt būs!
23.00 nervozi trinamies. Gribam dejot! Toms Grēviņš aiziet pīpēt. To mēs nevaram izturēt, skrienam viņam pakaļ un stāstam visu taisnību: tā un tā, kashadurai pēc stundas jāskrien barot bērns, bet mēs gribam paspēt padejot! (lasi: esam princeses, pusnaktī pārvērtīsimies par pelnrušķītēm). Toms Grēviņš samulst, tomēr tūlīt pat nostājas miera stājā un sāk spēlēt. Visu cieņu, viņš nestiepj gumiju, un mēs dabonam īsteni karstas dejas, kādas parasti nesākas pirms pusnakts.
00:00 sasarkušas, nogurušas un laimīgas pateicamies labajam DJ un steidzamies prom pirms kariete pārvērtusies par ķirbi.
Jautājums: vai DJ bija tik atsaucīgs aiz labas sirds, vai arī tā ir bāra politika? (piens, barojoša māte, utt)
22.00 pie Piena vārtiem piebremzē kariete, un no tās izkāpjam sapucējušās mēs. Abām mugurā pa maģiskām īpašībām apveltītam apģērba gabalam: man svārki, kas paši maina garumu atkarībā no apstākļiem, bet Kashadurai - ļifčiks, kurš atbildīgos brīžos izlien no krekliņa apakšas. Tieši pusnaktī mums jāaiziet no balles, lai paspētu uz nākamo Pelles barošanas reizi.
22.30 esam izdzērušas pa Leffei, pasēdējušas uz terases, pasēdējušas pie bāra, pasēdējušas uz dīvāna. Dejas nesākas.
22.40 pie DJ pults parādās toms_grevins, un mēs jau sapriecājamies - tūlīt būs!
23.00 nervozi trinamies. Gribam dejot! Toms Grēviņš aiziet pīpēt. To mēs nevaram izturēt, skrienam viņam pakaļ un stāstam visu taisnību: tā un tā, kashadurai pēc stundas jāskrien barot bērns, bet mēs gribam paspēt padejot! (lasi: esam princeses, pusnaktī pārvērtīsimies par pelnrušķītēm). Toms Grēviņš samulst, tomēr tūlīt pat nostājas miera stājā un sāk spēlēt. Visu cieņu, viņš nestiepj gumiju, un mēs dabonam īsteni karstas dejas, kādas parasti nesākas pirms pusnakts.
00:00 sasarkušas, nogurušas un laimīgas pateicamies labajam DJ un steidzamies prom pirms kariete pārvērtusies par ķirbi.
Jautājums: vai DJ bija tik atsaucīgs aiz labas sirds, vai arī tā ir bāra politika? (piens, barojoša māte, utt)
Link | piebilst {8} teica | Add to Memories
Lauku jaunumi un Tantes brūtgāni
Aug. 3rd, 2009 | 02:19 pm
Vakar biju laukos. Omītei 91 gads palika, uzklājām galdu dārzā. Man šausmīgi patīk lauku vienkāršie nesamudrītie ēdieni. Tantes kotletes, Alberta šašliks, salāti tikko no dobes, vārīti kartupeļi - dzelteni kā oliņa (cc Omīte).
Visiem pa rokām dzīvojās pelēks kaķēns. Viņai tikai divi mēneši, bet visas vistas pabāzusi zem ķepiņas. Visas vistas ir tikai divas, jo pārējās, un arī gaili, aiznesis kāds zvērs, ko Alberts krieviski sauc par "laska". Nav ne jausmas kas tas tāds, bet man viņš nepatīk (iedomājos par pazudušo Keņu). Mežā kokiem apgrauzta miza, bet gan jau pie vainas kāds buks. Nevar taču viens zvērs ēst gan kokus, gan citus dzīvniekus.
Atvadoties Omīte sataisīja viltīgu seju un iečukstēja man ausī: tu man nofotografē to Oļas Šuriku, ja? Oļa ir mana Tante, bet Šuriks - viņas "brūtgāns", ko Omīte izdomājusi, lai kliedētu garlaicību. Šuriks pa vakariem staigā gar logiem, Šuriks nes Oļai konfektes un tādā garā.
Vispār jau tas Šuriks ir reāla persona - Tantes vecs pielūdzējs. Viņa tik smej un izvelk no skapja albūmu, lai parādītu šamā bildi. Šurika bilde neatradās, toties bija daudzāku citu uhažoru bildes. Visi tik smuki! Tas pats Alberts ajajaj kāds skaistulis bijis. Bet vislabāk man patika krievu oficieris, ar ūsiņām lai. Nu pilnīgi Fandorins! Tantes pirmais vīrs - melnais Roberts - ar tā neko. Jāatzīst, lieliska gaume, esmu sajūsmā! :)
Visiem pa rokām dzīvojās pelēks kaķēns. Viņai tikai divi mēneši, bet visas vistas pabāzusi zem ķepiņas. Visas vistas ir tikai divas, jo pārējās, un arī gaili, aiznesis kāds zvērs, ko Alberts krieviski sauc par "laska". Nav ne jausmas kas tas tāds, bet man viņš nepatīk (iedomājos par pazudušo Keņu). Mežā kokiem apgrauzta miza, bet gan jau pie vainas kāds buks. Nevar taču viens zvērs ēst gan kokus, gan citus dzīvniekus.
Atvadoties Omīte sataisīja viltīgu seju un iečukstēja man ausī: tu man nofotografē to Oļas Šuriku, ja? Oļa ir mana Tante, bet Šuriks - viņas "brūtgāns", ko Omīte izdomājusi, lai kliedētu garlaicību. Šuriks pa vakariem staigā gar logiem, Šuriks nes Oļai konfektes un tādā garā.
Vispār jau tas Šuriks ir reāla persona - Tantes vecs pielūdzējs. Viņa tik smej un izvelk no skapja albūmu, lai parādītu šamā bildi. Šurika bilde neatradās, toties bija daudzāku citu uhažoru bildes. Visi tik smuki! Tas pats Alberts ajajaj kāds skaistulis bijis. Bet vislabāk man patika krievu oficieris, ar ūsiņām lai. Nu pilnīgi Fandorins! Tantes pirmais vīrs - melnais Roberts - ar tā neko. Jāatzīst, lieliska gaume, esmu sajūsmā! :)