es lasu

šodiena tomēr nav labāka. varbūt rīt
ļoti slikti/maz guļu
es arī nevarēju atcerēties dušā, vai tikko nomazgāju dibenu. drošības labad mazgāju vēlreiz
bet dušā nokrita skuveklis, galviņa kaut kur pašķīda un viss, nav. man ir diezgan neaizkrāmēta vannasistaba, baigi nav, kur iemakarēties

Cibisti Rīgā, meklēju telpas (var būt veikala, salona, utt) Rīgas centrā, tuvā vai tālā, uz īri. Svarīgi, lai pirmajā stāvā un ar ieeju no ielas. Ap 100 kv. m. Var būt galīgi remontējamas. Ja jums ir kādi gali, uzrakstiet, būšu superpateicīga.

Lūdzu iesakiet kādu foršu un demokrāisku kafūžnieku Jūrmalā, iekštelpās.

"kā saucas tās vietas Latvijā, kas ir kā tēvzeme, Vidzeme un tādā garā?"

skatos līnenas skaistumkaralieni, liepājas viesizrāde, droši vien neziniet, tur kaut kādi īrijas lauki, drausmīgi nolaista māja, traka māte pretīgā naktskreklā, pusizkritušiem matiem, applaucētu roku, lej čuras izlietnē, meita gudra, kustību traucējumi, no visas sirds nīst māti, kas piesējusi viņu nolemtajai vientulībai.

ik pa laikam zālē uzvirmo sastāvējusi, vecu, ne pārāk koptu māju vai cilvēku smaka. un tad man blakus sēdētāja cēliena vidū atver rokas somiņu, izņem blašķīti un trīs reizes iedzer

lustra, priekškars un

——-
grūti skatāma, bet spēcīga izrāde.
kas tā pēdējā dziesma? šausmīgi dzirdēta, īriete (imo)

Kādu bezvadu skaļruni labāk pirkt, kādām fīčām tur jābūt? Es skatos uz to, kas patlaban ir Maximā uz atlaidēm par 13 eiro, būs labs? Dārgu nepiedāvāt.

1d Straumei Oskars. nedabūjām neko KKF. karma joga. "Vecāku sapulce" Smilčas kīnō
2d "Tramps aptur ASV militāro palīdzību Ukrainai"
3d "ASV aptur arī izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu". Ances dzd ballīte cirkā. love
4d pavasaris un drusku pohas. gandrīz aizmigu pie zobārsta. pusgads kopš dzērām džinu
5d LKNVOA sapulce un BALs
6d country roads take me home
7d pavasaris un plikas, netīras pēdas krokšos. daudz pirmo taureņu, pirmā kafija nojumē. izķemmēju centrālo pagalmu un daļu necentrālā. izmazgāju grīdas

daudz oksitocīna un maiguma. pārāk daudz cigarešu. mazliet par maz miega. pavasaris.

Sveiki!
Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma.
Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca.
Paldies.

apskatījos nezkāpēc galeriju no šī gada kāzu fotogrāfu konkursa https://sejas.tvnet.lv/8205855/foto-noskaidroti-pagajusa-gada-labakie-latvijas-kazu-fotografi man radās jautājumi

vai krutus kāzu fotogrāfus ņem tikai perfekti pāri / kruti kāzu fotogrāfi izvēlās tikai modeļiem līdzīgus pārus

jeb konkursam apzināti ņem bildes tikai no perfektajiem pāriem, visus, kas nav garām, slaidām kājām norakstot? visās 100 bildēs līgava nav parasta vidēji aritmētiskā sieviete

kāpēc tas mani satrauc? vajag taču iemeslu, kāpēc atlikt tīrīt māju.

ko es šodien darīju. strīdējos ar chatgpt, jo duraks nemāk rēķināt, turklāt. ar stundas atstarpi uz pilnīgi to pašu jautājumu (pārkopēju no pirmā) iedeva nozīmīgi citu rezultātu. es viņam teicu, nu camõn!

klau, bet man jautājums. piemēram, līgumus cilvēki dod pārskatīt, sastādīt utt. kādā formātā tas notiek? iesniedz worda failu? vai iekopē visu 10 lappušu tekstu jautājuma lodziņā?

man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans.

Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos).

1d bija tikšanās ar vidusskolniecēm, kas darbojās kaut kādā līderu pulciņā. viņas pašas mani uzrunāja. tas bija negaidīti un savādi. tikšanās laikā, uzzināju, ka es esmu izkonkurējusi Sniedzi un vēl šo to (esot balsots par to, ar ko tikties) - ok, jūtos pagodināta, bet kāpēc tāda izvēle? kad kolēģe tikšanās beigās prasīja ko jaunkundzes paņems sev no šīs sarunas, vairums pārsteidzoši atbildēja, ka mūsu morāli par mūsdienu jauniešu komunikācijas kultūru. tas arī bija negaidīti. bija ļoti skaista saulaina diena ar debešķīgi zilām debesīm.
2d no rīta mazliet karma jogas (atkal šo un to pakalpoju Mudītei). bet tā visu dienu jutos diezgan drausmīgi. pārsvarā fiziski, bet nu arī emocionāli grumpy. nevarēju saprast vai man nav pielipis un nesākas tas pats slimums kas K (bija temp drusku virs 37, bet nekādu citu simptomu, izņemot grumpIness). dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju un biju ļoti neproduktīva. ejot pēc malkas konstatēju, ka ārā ir normāls pavasaris - saulīte cepina un ir pa īstam silts. tāpēc īsi atklāju dārza sezonu - iesēju siltumnīcā redīsus un salātus un sametu pa virsu sniegu. nolūza gabals priekšzoba (vai izkrita plombe - not sure, laikam jau ticamāk, ka plombe).
3d jutos labāk un biju pat samērā produktīva darbā. dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju. aizgāju laicīgi gulēt, bet vispār nevarēju aizmigt un nodarbojos ar pilna mēroga overthinkingu.
4d ar mokām piecēlos pēc pāris gulētām stundām. dienas lielāko daļu pavadīju sēžot Kurtuvē, pasākumā "Kultūra un radošās industrijas Vidzemē". bija interesanti, man kopumā patika. pēc tam skrēju uz Rīgu skatīties Sibīrijas haiku. tas bija ļoti, ļoti, ļoti skaisti un arī ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi. skatoties nevarēju nedomāt par kontekstu ar esošo politisko situāciju. beigās ļoti gribējās raudāt, bet likās, ka, ja sākšu, tad nevarēšu apstāties un tam man nebija laika - bija jāskrien tālāk - satikt Mārci. nosēdējām Aleponijā līdz vienpadsmitiem un ļoti, ļoti forši parunājāmies. īpaši par self abandonment attiecībās. tad kāpu mašīnā un devos viena tumsā pie savām baltajām šosejas līnijām. atbraucu mājās, iekurināju krāsni un, nesagaidījusi, kad varēs aizvērt šīberi, izrubījos.
5d cēlos uz treniņu. braucot gandrīz trāpīju lielā stirnu barā, kas lidoja pāri grantiniekam. paldies perifērajai redzei. treniņš bija megaforši. zirdziņš bija ļoti hot. Martai Valensis arī bija hotāks nekā parasti. Reinis prasīja ar ko mēs viņus barojam. noliku zirgu stallī un braucu darbēt. treniņš bija tik foršs, ka iedeva prieka un enerģijas būstu, ar ko pietika gandrīz līdz vakaram. sāka pamazām sāpēt izkritušās plombes zobs, bet pie savas zobārstes tieku ātrākais 4d. vakarā darbiņā bija Bētiņa un Čukura koncis + es biju sarunājusi savu uzacu ukrainieti, ka būs viņas ukraiņu biedrība ar našķiem un vāks ziedojumus droniem. tas viss arī bija ļoti, ļoti skaisti un arī bēdīgi. un es skatījos uz tiem ukraiņiem un domāju, gan par Sibīrijas haiku, gan esošo politisko situāciju un, ka viss liekas tādā dirsā. ukraiņi arī klausījās koncertu un Ansis ar Artūru bija netīšām salikuši savas ukraiņu dziesmas praktiski tikai no vietām, no kurām bija tie klātesošie ukraiņi. pēc konča ukraiņi mani mīļoja un bučoja un sakrāmēja līdzi savus našķus. es nesaprotu kā viņi to vēl spēj vilkt un turēties un ņemties. bet es netieku galā ar savu vieglo dzīvi. atbraucu mājās. tumsā pamanīju, ka uz Vilnīša kapa uzziedējuši sniegpulksteņi. atkal apraudājos. izlasīju ziņas par Trampu un Zelenski. izdzēru 4 šotus ruma un aizgāju gulēt.
6d sniga sniegs. atkal neizgulējos. piecēlos, sanesu malku, iekurināju, apraudājos. likās, ka vajag iziet ārā vai aizbraukt uz stalli, bet neizgāju un neaizbraucu. darīju neko. tad gulēju diendusu. tas gan bija labi. kad sanāk saldi pagulēt, dzīve uzreiz kļūst panesamāka. pamodos ap astoņiem. kādu laiku vēl kvernēju. tad savācos, nomazgāju traukus, mazliet pabungoju un padarīju jogu. nenāca miegs. ielīdu eds, paskatījos, ka esmu vinnējusi vid loterijā.
7d diezgan labi pagulēju (lai gan svīdu un mainīju 2 t-kreklus), sapņoju vībotnes tējas sapņus (piemēram, par milzīgu jūras ērgli). atkal apraudājos tīrot zobus (laikam mans jaunais trends). izraku attaisnoto izdevumu čekus. iegāju eds, konstatēju, ka šorīt nodokļu loterijā laimētā summa ir gandrīz par 100 eur lielāka, nekā kad skatījos naktī. diezkāpēc? savadīju čekus, iesniedzu, varbūt sanāks kaut ko atlikt malkai. aizbraucu uz stalli, zirgs bija tāds trauksmains jau pie seglošanas, jāšana atkal likās visai suicidāla doma. bet gribēju paskatīties, kas notiek lucernas laukā. tur bija lielākoties par mīkstu, bet iztraucējām lielu stirnu baru. zirdziņš nezkāpēc izdomāja lēkšot viņām pakaļ un es kādu laiku to ļāvu. bija fun. dabūju adrenalīna šotu. redzēju un dzirdēju pirmo DZĒRVI. kamēr biju prom, bija atbraucis K un gulšņāja ar migrēnu. bet drīz cēlās augšā, tad ēdām, dzērām kafiju un kečapojām.

Tiem kam interesē, ko dara gudri onkuļi, kopš klaunu grupa ķērās pie ASV stūres - Bafets jau kopš rudens pārliek naudu no akcijām uz kešu, t.sk. pārdevis savus ASV banku ieguldījumus un pusi no savām Apple akcijām:
klikt

"Alkoholisms mums bold'ā Lielvārdes jostā ieausts." (c) basta

manlieks nu jau vairāk nekā gadu dzīvoju nepārtrauktā emocionālā overloadā. gandrīz katru reizi, kad atkal kaut kur braucu (pārsvarā uz mājām) - naktī, tumsā un viena pati - domāju par to cik drausmīgi (emocionāli) pārgurusi es jūtos un, ka es vairs nevaru. un tad nosmīnu, jo šo pašu domu domāju aizvakar, aizaizaizvakar un pirms trim nedēļām un pirms mēneša un pirms divarpus un pirms pusgada... un ir tikai tumsa, šoseja un baltās līnijas. pārtrauktās un nepārtrauktās. nekā cita nav, vispār, vispār, vispār nekā cita nav.
jā, varbūt mans emocionālais metabolisms ir labāks nekā agrāk. es, piemēram, pēdējā gada laikā esmu raudājusi vairāk nekā iepriekšējos ~8 gados kopā. it kā jau labi, ka es atkal to spēju. bet es jūtos pārgurusi no tā, ka man ir par ko raudāt. then again - nav arī tik labi ar to metabolismu, piemēram, atkal diezgan bieži naktīs svīstu.
katru reizi, kad es sāku mazliet noticēt sajūtai, ka moš ir iespējama kaut kāda atelpa un miers un drošs speiss, kurā vienkārši pabūt un mēģināt mierīgi procesēt to, kas sakrājies, tā viss atkal un atkal sabrūk.
man neskaitāmas reizes ir licies - viss, es totāli vairs nevaru, bet no rīta (nu labi, tas varbūt nav gluži rīts) es atkal pieceļos un cenšos pēc labākās sirdsapziņas dzīvot savu pieaugušā cilvēka dzīvi. nav jau baigās izvēles. nav variantu.


manlieks, šovakar es tomēr dzeršu to rumu.
viena Inese uz miroņu lādes
un pudele ruma
hohohohohohoho

rāpās ziloņi pāri no viena balkona uz nākošo. uz mums sāka šaut, mēs bijām uz atklātas jumta terases, īsti ne uz priekšu, ne atpakaļ, ne gulties, ne skriet.
man piedāvāja 450 eiro par miruša cilvēka ķermeni. es gan to vīriņu nepazinu, lai gan organizēju viņa bēres, bet principiāli atteicos pārdot, jo katram jāguļ tur, kur viņam pienākas gulēt, lai arī mirušam.
un vēl nodomāju - aha, skaidrs, kāpēc kurstmāte bērēs vispār neizskatījās pēc sevis, tas bija svešs, iepārdots ķermenis.

ko cilvēkam nodara drausmīgas iesnas