bettyboob

Dzīvesbiedrs skatās uz mani ar aizdomām. Es esot kā apburta. No kurienes tādas pārmaiņas, viņš vaicā. Un viss tikai tāpēc, ka pēdējo nedēļu gatavoju. Katru dienu. Esot nenormāli garšīgi, labāk kā Stockpotī. Un ar katru dienu jo garšīgāk.
Pierakstīšu visu, ko esmu šonedēļ gatavojusi, lai mazāk ražīgos periodos atcerētos un noticētu, ka tā var. Jo nevar jau zināt cik ilgi turēsies burvestība.
Tātad:
Otrdiena - Turku zirņu karijs ar spinātiem, kokosriekstu krēmu un rīsiem
Trešdiena - Krāsnī cepti kabači ar papriku, tomātiem un sarkano kvinoju
Ceturtdiena - Puķkāpostu rīsi ar melnajām pupiņām un salsa verde (šis mans personīgais favorīts)
Piektdiena - latviešu načos kā Aptiekā - krāsnī cepti kartupeļi ar sieru un halapeņjo plus baklažānu ikri un krējums
Sestdiena - Krāsnī cepti patisona un kartupeļu plācenīši ar sieru un halapeņjo
Svētdiena - parmezāna siermaizītes ar ķiplokiem un halapeņjo. Ķirbja čili ar divu veidu pupiņām un sarkano kvinoju. Gandrīz vegānā kārtainā ķirbja kūka

Ā jā, gatavot nākas lēnvārī vai elektriskajā krāsniņā, jo jaunajā mājā vēl nav virtuves.

Vakar biju laukos. Omītei 91 gads palika, uzklājām galdu dārzā. Man šausmīgi patīk lauku vienkāršie nesamudrītie ēdieni. Tantes kotletes, Alberta šašliks, salāti tikko no dobes, vārīti kartupeļi - dzelteni kā oliņa (cc Omīte).

Visiem pa rokām dzīvojās pelēks kaķēns. Viņai tikai divi mēneši, bet visas vistas pabāzusi zem ķepiņas. Visas vistas ir tikai divas, jo pārējās, un arī gaili, aiznesis kāds zvērs, ko Alberts krieviski sauc par "laska". Nav ne jausmas kas tas tāds, bet man viņš nepatīk (iedomājos par pazudušo Keņu). Mežā kokiem apgrauzta miza, bet gan jau pie vainas kāds buks. Nevar taču viens zvērs ēst gan kokus, gan citus dzīvniekus.

Atvadoties Omīte sataisīja viltīgu seju un iečukstēja man ausī: tu man nofotografē to Oļas Šuriku, ja? Oļa ir mana Tante, bet Šuriks - viņas "brūtgāns", ko Omīte izdomājusi, lai kliedētu garlaicību. Šuriks pa vakariem staigā gar logiem, Šuriks nes Oļai konfektes un tādā garā.

Vispār jau tas Šuriks ir reāla persona - Tantes vecs pielūdzējs. Viņa tik smej un izvelk no skapja albūmu, lai parādītu šamā bildi. Šurika bilde neatradās, toties bija daudzāku citu uhažoru bildes. Visi tik smuki! Tas pats Alberts ajajaj kāds skaistulis bijis. Bet vislabāk man patika krievu oficieris, ar ūsiņām lai. Nu pilnīgi Fandorins! Tantes pirmais vīrs - melnais Roberts - ar tā neko. Jāatzīst, lieliska gaume, esmu sajūsmā! :)

papildus jautrībai mums mājās tagad ir arī Grāvlejs un Petra, viņa čehu draudzene. Petra ir jauka, kad sadzerās viņa visus grib apkampt, viņa vārtās pa grīdu, dejo un pavisam agri no rīta arī stāv uz galvas. Sazin kāpēc viņa man atgādina kaķeni no pagalma. Grāvlejs ir džentelmenis, kas ļoti jocīgi iet kopā ar viņa sparīgo nevēlēšanos lai pasarg dies kaut kas notiktu pareizi. Man viņi patīk, bet ceru, ka drīz viņi atradīs jaunas naktsmājas, jo mani nervi šito bohēmu diezko labi netur.

Bet tagad uz brīdi ir miers un klusums un vistas zupa, jo šoreiz Janošs ir ticis klāt vistu rūpnīcai (knapi siers paspēja beigties, kā viņš bija klāt ar maišeli vistu "trupiku"). Biju pie jūras, laimīga gulēju kāpās, saulē, deguns un vaigi sarkani. Smiltis jau ir pavisam sausas un jūra - grieķiski zila. Braucu atpakaļ nogurusi un tad bija tā:

Bolderājā pie autobusa galapunkta ir neievērojama izskata bistro, kur var dabūt gruzīnu ēdienus. Tur ir gruzīnu saimniece, kura latviski nesaprot nenieka, toties ir ļoti laipna un viesmīlīga kaut arī mēs neesam "zģešņije". Pie loga sēž melnā lakatā ietinusies saimnieces māte. Un ik pa brīdim nāk un iet melnacaini skaistuļi un daiļavas. Mēs ēdām чинахи - podiņā sautētu gaļu ar dārzeņiem, zaļumiem un visvisādām garšvielām. Ēdot kaut ko tik aromātisku un ugunīgu, pilnīgi nemani, ka laiks aizmirstas un par sarunu tēmām kļūst mīlas stāsti un jaunības dēkas. Un pagatavot nav grūti - jau atradām recepti:
http://homegirl.ru/discussion/23980/kak-delat-chinahi/