EP un pašvaldību vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru, kur tevi "piefiksē" kādam iecirknim.

Pirmo reizi Latvijā vēlētāju reģistrs tika lietots 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņiem garantētās tiesības par parlamentu balsot tajā ES valstī, kurā viņi vēlēšanu dienā atrodas. Savukārt pašvaldību vēlēšanās vēlētāju reģistrs Latvijā pirmo reizi tika izmantots 2005.gadā, un galvenais tā ieviešanas iemesls bija saistīts ar atteikšanos no atzīmes pasē par reģistrēto dzīvesvietu – tā kā šādas atzīmes vairs nebija, tikai pēc pases vien nebija iespējams konstatēt, vai vēlētājs patiešām ir tiesīgs vēlēt attiecīgo pašvaldību.

Sākotnēji bija paredzēts Vēlētāju reģistru izmantot arī parlamenta vēlēšanās, taču realitātē tas notika tikai vienu reizi - 8.Saeima bija vienīgā, par kuru vēlētāji varēja balsot tikai savā deklarētajā dzīves vietā. Jau 9. Saeimas vēlēšanās politiķi nolēma atgriezties pie vecās vēlēšanu kārtības, ar spiedogiem pasē. Galvenais arguments bija atvieglot vēlētājiem dzīvi un uzskats, ka, liekot cilvēkiem balsot tikai savā vēlēšanu apgabalā, samazināsies vēlētāju līdzdalība.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/veletaju-registra-ieviesanu-ari-saeimas-velesanas-vertes-parlamenta-komisijas.d?id=42135298#ixzz32cG0ctba

vakar pa tv vēlēšanu uzņēmuma priekšsēdētājs minēja kaut ko par to, ka tad nevarētu izkontrolēt cik reizes cilvēks nobalso.

saemas vēlēšanās varēs jebkur, bet tikai ar pasi
šitamējās savukārt varēja ar id karti. bet tikai kur norādīts.
laikam kaut ko tik ģeniālu, kā vienotu elektronisko sistēmu, kur atzīmē nobalsojušos izdomāt nevar.

Mamm tikko zvanī, pras, dēls, apsties internātā, kur mums a tææv i jābalso.
vo, īstajam uzvaicāj
Klau, jūs jau tur?
Es vēl tēvam aizlaidīs līdz uz kapiem, un ta pēc pār stund piešłūx

(Reply to this) (Thread)

mēs uz strīpas jau miļōns gadu, un būsim vēl divtik, šļūc tik šu

(Reply to this) (Parent)