|
[Jan. 9th, 2014|10:01 pm] |
manā dzīvē ir pārāk daudz orālo mierinājumu un pārāk maz kustību (c) krī kā ar nazi sirdī iedūra šodien ilgo ceļu kāpās līdz manai jaunajai pasta nodaļai (par kuru būs atsevišķs stāsts) un manam namam atrada sengaidītais auzpārsļa skrējējkreklsbet vai es to iemēģinu? nē, es sēžu uz savas ievērojami apaļās pēcpuses (sveiciens melnajām apenēm! škatulkas studijā!) un naski virpoju, pa brīdim aiz sevis saslaukot iztecējušās smadzenes un orāli sevi mierinot ar garšīgākajām olīvām un garšīgāko fueti pilsētā vot kāpēc nevar reizē strādāt un skriet, nevis strādāt un ēstundzert |
|
|
Comments: |
doktors levins, long time no see! :)
From: | chaika |
Date: | January 9th, 2014 - 10:41 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ārā līst
paldies /i ņemedļenno vipil/
Kicīts vienmēr, kad strādā, skrien, sēžot kreslā. Pēc maniem aprēķiniem īpaši ražīgas dienas beigās viņš ir noskrējis pāris maratonus. Tā, ka nevarētu teikt, ka strādāšana un skriešana ir divas nesavienojamas lietas. | |