par rutīnu
Es esmu noguris no šitā visa.

Vapros. Stoit ļi igra svečei?

Katru vakaru man ir pār pārēm enerģijas, bet es jūtos noguris un iztukšots tiktāl, ka negribas neko vairāk kā vārtīties pie televizora ar aluspudeli rokās. Mopēds relaksē tikai uz to brīdi kad viņu lieto, ūdensslēpošana ir beigusies, lai gan neko vairāk par sūrstošām ķermeņa daļām tā man nesniedza. 180 km/h jūrmalenē negribas attīstīt, jo tiesības vēl nākotnē noderēs.
Nāk rudentiņis, būs barga ziema, grib rakūniņš uz kalniem braukt. Jā , definetlī, gribu aso Alpu sauli un ar retraku neizbraukātus sniega klajumus. Bet par visu vairāk gribas nobraukt pa Whistlera kalnu Kanadā, tikai tā, nav rociņu, nav cepumiņu. Vot, gribi Wistleru, nu tad marš atpakaļ pie virpas!

jebal, šovakar pieliešos