Par labajām komisijām
Nu re, a es baidījos, baidījos ka zemenes salnā apsalušas un "labieši" salīduši migās. Aber nekā, jauna diena, jauna līksme. Es par sabiedrisko komisiju, kažociņiem, rubesām, voikām un kažokām. Par Kažoku es jau tiku izteicies - izskatās reti nepatīkama un anagažēta. Rubesa? Lai nu paliek, ģenerālis ar man ir mēreni pie kājas. Ielīksmo Voika. Šo sirdsšķīsto transparences cīnītāju nebiju pētījis, tagad pateicoties komisijai, esmu izlasījis visu gūglīti. Ak manu dieniņ, cik žēl ka šito kadru nebiju ātrāk pamanījis. NAŠĶIS! Tā cīnās pret tumšajiem spēkiem, ka pilnīgi bail paliek pat tādam aizkrāsns žulītim kā man.
Nu re un cik smuki mums ir sanācis ar tām algām, datoriem un smalcinātājiem. Edz kā, izrādās arī viņa domā ka viņai pienākās.
Noslēgumā, sauciet mani par pamuļki vai kā savādāk, bet arī es esmu par tautas vēlētu prezidentu, kurš tādas voikas, kažokas un raudsepus sastūķēs jerlazikā un nosūtīs piemēram uz Roju, vērt reņģes, jo tad varbūt no šiem personas kōdiem beidzot būs kāda jēga tautsaimniecībai.
Bet nu paldies viņiem par to ka viņi ir un ir tik debili, tad vismaz iekrāso manu lasāmo ziņulenti.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: