Par lielajām lietām ar gūstekņa actiņām
Pieminot gleznu "Kultūras cilvēki raksta vēstuli Dombrovskim" cerēju, ka kāds šajā alogorijā spēs saskatīt nianses no savulaik tik poplārā krāpnieku stāsta. Nekā, neviena komentāra, pat uzrakstīt "Tu esi debils" neviens nebija pacenties. Nu pareiz i, ko tur muļķu dēļ taustiņus deldēt.
Šodien to Žagaru atlaida, nu kā i tā i. Man pa lielai šaibai pofig, bet apprasot gūstekņus šajā jautājumā, netapu gudrs - es pietuvinos gūstekņiem, vai viņi man.
Par to Grendi, es protams neesmu sajūsmā par atsevišķiem viņas izteikumiem, kā arī par atsevišķiem tēbīšu izteikumiem kopumā, kuri nereti robežojas ar debilismu. Tajā pašā laikā šis tā dēvētais maziskās atriebes uzbrukums līdžinējam operas vadītājam gan man, gan gūstekņiem tīk.
Ne visi, bet arī mazie cilvēki lasa Klubu, FHM un Rīgas Laiku, pat tad, ja tas ir pieejams ar sešu mēnešu novēlošanos vietējā bistro. Lasa un izlasa, ka kaut kāds tur superīgais kreņģelis dzīvo tādā šokolādē, ka pārzin visus restūžus, penthaus dzīvokļus klusajā centrā un iepirkšanās nianses Milānā, un vispār ir tik kruts, ka viņa foto būtu jātur atmiņu kladē ne tikai 17 gadīgai jaunuvei, bet gan arī 30 gadīgam gūsteknim, pārņem naids. Tāds neremdināms un gadsimtos neizskaužams šķiru cīņās dzimis naids, kas liek priecāties, ka Tev, Tev draņķi mēs atkal 1905 gadu parādījām un nobalsosim par Grendi.
Tagad gūstekņa actiņām pievienoju savējās. Par ikurāt izsaimniekošanu lai spriež VK, KNAB, DP, FSB un ZKDR, es tikai pielikšu savus 10 sajūtu centus. Ir redzēts kā tāmē. Cik ieliek autoratlīdzībās, intelektuālajā ieguldījumā un materiālos. Ja maksātu par lietām tik cik tās maksā, Rīgā nebūtu neviena fiksīša un neviens pat neiepīkstētos par ekofūdu, par kafejnīcu Piens nemaz nerunājot. Naivie kultūras cilvēki, kā tos te nodēvēja kultūras prominences, noteikti ir naivi līdz tāmēšanas brīdim, un jo dziļāk kultūrā ir gadījies trāpīt, jo ekselentākas tāmes. Tagad varētu būt forši, es nezinu, kas ir tie jaunie, restorānos un žurnālos nesēdējušie cilvēki, kuri atnāks un varbūt tās tāmes un autoratlīdzības, kas ir kas cits, nevis algas, vienreiz noliks tur, kur tām jābūt. Manuprāt, mākslas un kultūras cilvēkiem iedomāties, ka viņiem pienākās tik, cik, lai pietiktu labam dzīvoklim centrā, pusdienām restorānā un MINI Cooper, ir krietni nepareizi. Viņiem vajag saprast, ka viņu vieta ir tur, kur maksā par darbu, un ja tagad vienu santaklausu, kurš mācēja apstiprināt pareizās tāmes nometīs, tad tas būs tikai labi, un pāris kultūras cilvēku atgriešananās no šokolādes skarbajā darba tirgū ir tikai normāla, tirgu regulējoša situācija.
Protams, ka viņiem tas nepatīk, bet lai čurkst, austeres ar čurkst, kad tām uzlej citronu sulu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: