Par nīgra cilvēka rutīnu
No rīta tipinot uz šahtu biju nelāgā omā. Man ir attaisīti kanāli diviem zobiem, ieliktas zāles, strutas esot līdz pat ausij un mans labākais draugs ir pentalgīns. Uz tilta mani apšļāca ar smilšusniegadubļušļuru garāmbraucošais kravas auto. Gribējās viņu notvert, izraut no kabīnes un viņu galvu dauzīt starp mašīnas slieksni un durvīm
-nekad-bums
-nekad-bums
-bļaģ-bums
-neiedrošinies-bums
-mani-bums
-apšļākt-bums
-ar-bums
-savu-bums
-jobanno-bums
-tačku-bums
-saprat-bums
-āzi!-bums
-bums
Lai ietipinātu vecrīgā man jāpāriet pār ceļu krastmalā. Tur protams blīvējās spēkrati, un vienam mazam cilvēkbērnam nav brīv spert savu kājeli uz braucamās daļas, jo tad sāpēs ne tikai zobi, bet bļeģ viss fakinais rumpis. Jāgaida līdz brauks trolejbuss un apturēs satiksmi, lai es varētu tipi tip pārdesot pār ielu. Troļļuks maita nenāk. Izdomāju, ka man vajag bazuku, ka bļaģ vilktu tajā mašīnu barā, tā nahuj visi palidotu un es varētu jautras dziesmiņas pavadībā pārtipināt pāri. Protams bazukas man nav, tikai suvenīru šveices nazītis, kurš mājās kaut kur ierakts. Pēc 254 mātesvārdu noskaitīšanas paspīdēja izdevība un pārvilku savu kuslo augumiņu pār to nolādēto ielu.
Īpašu pretīgumu manī izraisīja Randoms skatlogā ieliktais plakāts, kurš vēsta par atlaidēm uz diskiem un aksesuāriem un attēlo salaveci ar uzsistu fingāli. Gribētu paskatīties uz to “radošo” cilvi/cirvi / mākslinieķeli kurš tādu sūdu uzražojis.
Vispār tie “radošie” man spēj pārsteigt vienmēr un visur, it kā jau intelektuāli un gudri cilvēki, bet šādas tādas rīcības liek domās viņus nosūtīt pie psihoterapeita. Ak viņš nabags nēesot iespējis bildīti uz šodienu sagatavot, pidars, vizuāļi un izmēri viņam jau pirms ziemassvētkiem tika iedoti.
Protams ka mana došanās atvaļinājumā nav palikusi bez sekām, darba pastkastīte brēc, bļauj balsī – nu tu vecīt esi sūdos līdz ausīm, bet man sāp zobs un smalkie aprēķini nevedas. Varu tik vien mātesvārdus, kā psalmus skaitīt.