Par šādām tādām arhitektūras uzpariktēm runājot
„Архитектор злавеиший враг строителя!” Esat dzirdējuši šitādu? Es esmu, pat bieži, un atkarībā no situācijas esmu atradies vienā vai otrā pusē šiem ierakumiem. Ja ir ieprojektēts dārgais kapitālistu tingeltangelis, guļu pie durvīm, lai šo tehniskās specifikācijas netaisnību novērstu. Savukārt ja esmu ieprojektēts es, rūpīgi trenkāju citus gulētājus, kuri apsolās manu mantu „replicēt” par mazāku summu kā minēts kontroltāmē. Tā nu es tur karoju ar visiem un visi ar mani.

Mūslaiku celtniecībā, kad ir pilnībā sašķobījušies prātiņi un par līguma izpildi sāk domāt tikai tad, kad kontrakts iegūts, gadās redzēt visādus brīnumus. Zvana viens, vajagot viņam no manis to un šito, jo zlavejšij vrag arhiķektor neiet uz kompromisiem, un neļauj likt ukrainā ražotu sūdu. Es protams viņam iedodu tādu tāmi, no kuras pašam nedaudz kauns sametas, bet tā Tev arī vajag, nav ko startēt konkursos ar domu – gan jau kaut kā izlīdīsim. Ķip oša grīdas vietā ieliks laminātiņu un gan jau ka kaut kā nodos to velna objektu. Tā nu viņi tur bankrotē, izgaist vai spītīgākie gaužas avīzēs, ka pasūtītāji mērgļi nav ar mieru piešķirt vairāk naudas, kā bijis minēts kontraktā. Jocīgi ne. Ja mēs runājam par sadārdzinājuma riskiem, tad hei, tas ir bizness un riskus vajag paredzēt. Ja to nevar, tad jābrauc uz Īriju lasīt sēnes, nevis jāpaņem piķis avansā, jānopērk lendkruīzers un tad jābrīnās, ka nevar sūda bērnudārzu kā nākas uzbūvēt.