Par "labiem čaļiem"
Anekdoc, esot reāls. Jūrmalā ir tāds vīriņš Aleksandrs Bašarins vārdā. Mans pirmais darbaudzinātājs starp citu un ja es nebūtu bijis mudaks, noteikti tagad būtu krietni turīgāks. Es priekš viņa meklēju īpašumiņus un viņš vārsmoja par nekustāmā īpašuma kompānijas izveidi, kur es būtu viņa pirmais darbinieks. Sākumā naudas nebija nemaz, tikvien cik pāris latu, bet noskrējies biju kā suns. Sajutos lepns un aizgāju strādāt uz Ober-Haus. Finālā nekustāmo īpašumu kantoris Bašarinam tomēr bija, savukārt pēc gada no Oberhausa, nenopelnījis nevienu latu, aizvilkos uz reklāmas aģentūru.

Nu lūk, par to aņuku. Kaut kad nedēļas divas atpakaļ Bašarins aiziet pie Kargina tēju darbā iedzert. Čau vecais, kā iet, kā bizness? Ō viss visiem labi, kā pašam? Ar nesūdzos, viss puķom. Nu un tā abi padsmit minūtes laipni aprunājušies, viens otram pastāstījuši cik labi un lieliski viņiem iet un draudzīgi šķīrušies. Izgājis no Kargina kabineta Bašarins nokāpa divus stāvus zemāk, piegāja pie lodziņa un palūdza visu viņa naudu aizskaitīt prom.

Vot tā lūk, kā Jums iet?