Par sievišķiem
Vakar vakarā kā jau minēju sēdēju mājās un grauzu nagus. Un domāju sviestu visādu. Naudas problēmu laimīgi esmu jau atrisinājis, nedaudz prāta, veiksmes un pavei, džinkst truba un ziņo ka ir noticies šis tas labs. (Ja man kāds iepriekš būtu stāstījis, ka es paralēli visam mēģināšu organizēt gaļas, GAĻAS bļe, pārstrādes uzņēmumu kundes un pārdošanu, mirdams neticētu)
Nu lūk, bet par naudu manā dzīvē vēl svarīgāku vietu ieņem sievietes. Lielas, mazas, šatenes, brunetes, direktores, studentes, modeles un peles. Un visas ir tik foršas, foršiņas un viss ir tik nereāli kruta, ka finālā nav, populāri izsakoties, ņehuja. Nav ne sūda uz kociņa, tikvien kā isziņas šurp un turp, traļi vaļi koški sraļi, jo lai cik jaukas nebūtu dāmas, ir tā, ka nevienu no viņām es nevaru uzlūkot par potenciālu cilvēku kaut kam vairāk par nākamo rīta kafiju un nenoturējušu gravitāciju šovakar.

Bēdīgi, jo nav mērķa dzīvē. Nav tāda mērķa uz ko gribētos sniegties, tiekties. Pat nauda ir nevis mērķis, bet labākajā gadījumā līdzeklis. Un ja ir tā kāda sieviete kuru gribētos sev blakus, tad ironiskā kārtā viņa nevēlas Tevi. Karoče sūdīgi.

Tagad visi klausās "04-(Nautilus Pompilius)-YA hochu byt' s toboj", ielej tējā balzāmu un nesteidzīgi aizslīd uz drauģeļu iepazīšanās sludinājumiem :)