Drūmi, teikšu kā ir - drūmi. Viss paliek dārgāks, dārgāks un vēlreiz dārgāks. Es par energoresursiem. Ziņās ziņo, ka pie mums var slepkavot un griezt gabalos uz nebēdu, tikvaitā vismaz pāris mēnešus neviens neliksies ne zinis. Lielie tirgi brūk kopā un noteikti paraus mazos ķēmus kā mūs līdzi. Visi konkursi ir uzpirkti un mani lēnām sāk pārņemt Dona Kihota sajūtas raugoties uz šām dzīves vējdzirnavām.



Izurbināju degunu, savērpu puņķi palielā bumbiņā, aizsitu ar knipi un izdomāju nelietību. Palaidu gaisā, jāskatās kas būs. Jo, ja nav man, tad nahuj lai nav nevienam! Nevienam, lai deg liesmās, sukas nahuj!