Par dzīvokļa jautājumu
Nu jau vairāk kā nedēļu rakņājos internetā, un krītot visiem vairāk vai mazāk pazīstamiem uz nerviem meklēju dzīvokli kur pārziemot. Es protams varētu palikt vecāku āpārtmentos arī pēc ōmes atgādāšanas uz Rīgu, bet dzīvošana ar ōmi laikam nav tas labākais. Principā var ļoti viegli konvertēt naudā manu nevēlēšanos dzīvot ar ōmi un māti. Cik atdošu par dzīvokļa īri, tik ļoti arī es nevēlos dzīvot kopā. Klār, kapiš?
Tātad ziņas no meklējumu lauka. Ir divu veidu viltnieki - māklerēni un šitie, nu kā viņus - informācijas pārdevēji.
Par māklerēniem. Ir saliktas bildītes ar smukiem vienistabas dzīvokļiem. Jauki, zvanām. Nā, dzeltens, dzīvokļa vairs nav, toties ir viens smuks divniecieņš, trijnieciņš, tikai par lateļiem simts-divsimts vairāk. A kāpēc sludinājumu nenovāc? Nuuu... ķēms! Davaj, meklē, zvani kad atradīsi.
Informācijas pārdevēji. Tā vispār ir varena suga. Tātad bildes kā no Deko, 140 LVL mēnesī, bez komisijas maksas. Pavei, un piedevām uz Antonijas vai Baznīcas ielas. Zvanu, jā, ir tāda lieta, jānāk slēgt dogovors par piecdesmit rubuļiem, tad man iedošot saimnieka adresi un tālruni. Redzējies ko, a davaj tā, ka iedodiet saimnieka adresi un tālruni, savukārt es jums PĒC tam 50 rubuļus. Nāt, dzeltens, tā nevarot vis. A davaj ka es jums simts rubuļus a jūs mani pie rociņas turp aizvedat, un ja būs kā bildē vēl 25 iedošu. Nā, mēs tikai informāciju tirgojam. Goņī polķiņņiku a mēs tev telefoniņu. Nāt kundzīt, arī dzeltens, tūlīt jūs no PATa sazvanīs un purkšķināsiet bez skaņas.

Tad nāk ķip tiešie īpašnieki. Namsaimnieks, kā pats sevi lepni dēvēja. Atrādīja man dzīvoklīti uz Čaka/Lāčplēša stūra. Dievs pasarg! Sarakstīts bija par parketiem, virtuves iekārtām un sazin ko vēl. Realitātē tas bija caurums, kur iepriekšējais īpašnieks gadiem bija šo parketu slīpējis ar ielas apaviem un vilcis sarkano Red and Wait. Gandrīz izrāva. 220 rubuļi, laba cena. Laba cena? Par šo? Lai Dieviņš nogrābstās, viņi ko, vienā mirklī stāvus bagāti grib kļūt? Tā taču ir klaja nelietība skrūvēt šādas cenas, lai tādi nelaimīgie kā es, kuram vajag tikvien kā pārziemot lektu uz ecešām.

Blin, Gruzijā tak karo, Āfrikā mirst bērni, a viņam redz 220 LVL par caurumu! Joptvaju.

Kā teica biedrs pilsonis Gorbunkovs - buģem iskaķ!
Kāds neizīrē dzīvokli centrā? Un ar centru tiešām nav jāsaprot kaut kāda Valmieras vai Zvaigžņu iela, centrā, centrā draugi!