par šo un to
Kad viss šitais sviests beigsies, vai vismaz pierims es paņemšu atvaļinājumu. Uz trim, varbūt piecām dienām un pieteikšos darbā. Varbūt pie Onslova, varbūt pie kundzes vecvecākiem, bet man definetly vajag paskaldīt malku vai garināt baļķus mežā.

Esmu jau vairākkārtīgi iztēlojies kā mans tizlais rumpis sanīks pirmajās divās stundās, kā es piemetīšos turpat uz stumbra, izķeksēšu vienu saņurcītu red and vait cigareti, izpūtīšu pie filtra salipušos tabakas krikumus, paviļāšu to starp pirkstiem. Ar plaukstu padauzīšu pa brezentveidīgās darba jakas kabatām meklējot sērkociņus. Aizšķilšu un izpūšot dūmus caur nāsīm ieklausīšos mežā.