Par sviedriem, mentiem un garlaicīgo ikdienu
Kaut kādas dienas atpakaļ es pieņēmu lēmumu jaku vilkt tikai gadījumos, ja braucu ārpus pilsētas un pa highway. Kāpēc? Vienkārši, lai izvadītu savu dzelzi autostraumē tā, ka sia Denīze konditorejas šoferis Vitālijs sēžot savā Opel kombo nepaspētu pat nobļauties:"Kuda prjoš nahuj! Maķ...un tālāko jau es vairs nedzirdu" , ir jāpieliek neliela fiziska piepūle. Nu tur sajūdziņš un bremzīte jāspaida, dzelzsgabals pa labi, dzelzsgabals pa kreisi. Tā nu izpildot visus šos vingrinājumus šahtā es ierodos gluži kā no siena talkas, piepildot telpu ar savu aromu tā, ka kolēģes dzimšanas dienas ziedi ne tikai novīst, tiem pat nobirst lapas.
Jakā toties es jūtos droši, iekšā samontēti tādi aizsargslāņi, ka pirmoreiz uzvelkot jutos kā SWAT vienības dalībnieks. Un ze best iz iestrādātie elkoņu sargi, ar tiem var tik eleganti iedot "s lohtja", ka taisni vai nagi niez izmēģināt. Nu vot, braucot bez jakas es gara acīm redzu ar asfaltu plēsto miesu, ausīs skan-reklāma tevi neizmācīs utt.utjpr. Ar laiku tiku tam pāri, jo viss taču ir tikai un vienīgi galvā, un jakas neesamība pilsētā mani vairs neskar, tamdēļ šorīt aizlidinot benāru pār stāvvietas žogu uzliku ķiveri un ieslēdzu hronometru.
Grīvas masīvs, buļļu aplis, kukuška, Daugavgrīvene. Labi ejam. Un tad es ieraudzīju nodevīgo balto ķiverīti ar zilo ķiteli, kas no daugavgrīvenes nestes iebrauca autostraumē un laipni smaidot ierindojās blakus man. Pidors! Viss, te nu bija vasarssvētki un aizdirstais hronometrs. Braucam kopā ar zilo ķiteli, godīgi, pirmais ātrums, bremze, neitrālais,pirmais ātrums, bremze, neitrālais,pirmais ātrums, bremze, neitrālais. Mentiņš vēl laipni paskatās, parāda uz augšu paceltu īkšķi, sak forši. Es ar sāji nosmaidu un apsveru, ka šajā brīdī jau būtu varējis atrasties kaut kur pie saules akmens. Laimīgi pie Latvijas Bankas naudas krātuves šis nogriezās pa labi un atstāja mani vienu. Uzreiz cita diršana kad bikses novelk! Tad kad brauc augšā uz Vantinieku, nu nezinu vai tas jau skaitās vantinieks vai nē, nu tur kur kādreiz scatbabes (kinder bueno) reklāma bija, tagad tiktaks, ir tā, ka viena josla aiziet pa labi uz tiltu, otra pa kreisu uz Uzvaras bulvāri. Pa vidu iekrāsots balts trīsstūrveida ķīlis, kuru es ikrītu izmantoju, lai elegantā līdaciņā no kreisās joslas ielektu labajā un pēc tam uz vantinieka augšā. Nu vo, atbrīvojies no sava drauga baltajā ķiverītē slaidi izbraucu tiltapakšu, lai tūlīt patriecot malā kādu dāmīti ar getzu nokļūtu uz vantinieka dabūju kā ar dūri ģīmī. Uz mana (!), mana iekrāsotā trijstūrīša stāv baltzili krāsots volvo un frukts ar pagoniem laiski velk papirantu. Jaunības reflekss nostrādāja un momentāli ierāvu pa kreisi. Nu kā bērnībā, tiklīdz kā pie apvārkšņa redzi mentu- mauc mežā iekšā. Tā nu man nācās aizbraukt līdz akmens tiltam,pēc tam pa 11 novembra krastmalu, kur notiek kaut kāds hrenovs remonts līdz visbeidzot nokļuvu kantorī Elizabetes ielā.
Skumji raudzījos hronometrā - 24min. 36 sec. Te nu bija uz laiku gājējs...