par meditāciju
Es esmu makten sacepies un gatavojos šovakar uzcept varen jiftīgu palagu ko ielikt cibā. Bet pirms tam, lai nostabilizētu asinsspiedienu paņēmu 2x50, ar otro tagad sēžu lotosa pozā sava mājokļa vidū, ieklausos sevī un gaidu kad beigsies čukstēšana. Dēmonu.

Un tiko pasavēros augšup, nezinu kādu motīvu vadīts, bet tomēr raudzījos savos griestos un nodomāju- tur, aiz jumta ir zvaigznes un lejāk, zem asfalta ir pludmale.
Un man radās doma par mākslu. (isn't it ironic?) Man ir visnotaļ augsti griesti, kādi metri 5,5-6, un aiz tiem ir jumts, aiz jumta - zvaigznes.
Man vajag diezgan garu, skruļļojošos telefona klausules vadu, un pašu klusuli arīdzan. Es viņu iekārtu griestos, tā, lai klausule karātos acu augstumā. Un ja kāds man jautātu, kāpēc es viltota purvīša vietā esmu izvēlējies "instalāciju", es atbildētu, ka tā nav instalācija, ir tīri praktiska nozīme - tiešā saziņa. Ar VIŅU vai kosmosu, tas jau nu ir katra paša ziņā.