par iekšiņu un āriņu
Gelov.
Domāju es domas dziļas, kāpēc laime mani nīst... un tā tālāk. Domāju par šamo te vietni, Cibu. Redzies ir jau jauki, ka apkārt ir tik daudz sakarīgu, spējīgu un visādi citādi jauku ļaužu, kurus pat ir iespējams mobilizēt vēlamo mērķu sasniegšanai. Ir patīkami to apzināties. Tik pat nepatīkami ir apzināties ka netrūkst arī visādi galvā pisti skambēki, kuri uzzinot kādu tevis Cibā atspoguļoto ieceri ies pa pasauli smirdēdami un visādi citādi Tev "izpalīdzēdami". Jo uzzinot, ka ir ļaudis, kuri ir gatavi līst svešos e-pastos, skribināt denunciācijas vēstules, stučīt un aprunāt, rodas pilnīgākā nevēlēšanās kaut ko šeit rakstīt.
Nemaz nerunājot par to, ka, kā lēnām noskaidrojās - puse mana kantora šeit sēž, un pēdējā laikā aizvien biežāk ir jānodarbojas ar pašcenzūru, lai tik nedod dievs neuzrakstītu ko tādu, kas kādam varētu likt aizdirsties.
Nu lūk, un zinot to, ka neskatoties uz augsto pidaru procentu, šeit , es ticu, ir daudz sakarīgu ļaužu, kuriem gribētos ko teikt, prasīt, piedāvāt un beigās neizlēmīgi raudzīties monitorā, ar prātu apzinoties, ka uzrakstīt ta neko nevar, aiz augstā pidaru procenta.
Bēdīgi karoč :/
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: