par raibo rutīnu
Un vēl man riebjas angļi, vēl vairāk par poļiem. Kā var sasūtīt entos e-mailus ar vienu un to pašu jautājumu, tikai dažādās formās?!? Ko a? Vai viņuprāt man šeit nav ko darīt kā tikai rakstīt esejas angļu valodā par televīzijas raidlaika pirkšanas specifiku un principiem?

Muļķi. Un vēl, atsūta vienreiz e-mailu, ka baigā huiņa, viņš redz nabags esot apjucis, jo viņaprāt kaut kas ir baigā dirsā! Jautāju kas nav lāgā? Āre če, ir redzies pasaules standarts (lieki piebilst ka tāds dieva aizmirsts nostūris kā latvija par to nav informēts) ka ceļojošā šedule, kur ir jāraksta skaitlīši on mothly basis ir ne tikai pilna ar jobanniem makrosiem kas piš sistēmu, bet vēl izraibināta ar krāsiņām, kur katra krāsiņa nozīmējot kaut kādu nebūt prioritātes līmeni. Nu vot, es godprātīgi salieku skaitlīšus, un vēl pie sevis nodomāju - huļiš viņš visu ar sarkano pielējis. Nu i tādu sarkanu aizsviežu atpakaļ. Kas sākās, aš konfrorences zvans. Man baigā nesaprašana - kas velns par šūmēm, reku viss ir sarakstīts, cīpars cīparā, viss bumbās, bet stress baigs, emaili no sērijas- tā bļeģ, ko nu darīsim.

Sausais atlikums pēc divu dienu ņerazbirihas - anglis atvēris failu, ar šausmām ieraudzījis sarkano krāsu un momentāli aizcirtis ciet, jo tās briesmas esot viņu sabiedējušas. Tjipo Latvijā pažars un ātomkarš. Tas ka apakšā skaitlīši - nav pamanījis, a es neapzinīgais mērkaķēns no banānu republikas redz neesot nomainījis sarkano uz blāvi dzelteno, vot i viss skandāls. Stulbums!