Atzīšos, ka neesmu izgulējies, un tāpēc prāts uz darbiem nenesas. Taisnības labad jāatzīst gan, ka šodien esmu paspējis nomenedžēt vienu projektu, kura budžets bija apaļi 83 santīmi, bet visādi citādi nāk miegs un salst kājas un/vai rokas. Ja man būtu jāraksta sacerējums domraksts par tēmu, "ko es darīju brīvdienās", tad es rakstītu par:
a) strīdēšanos pasta nodaļā — "lodziņa" darbinieces neatsaucība un šķietamā kalpošana tikai likuma burtam noveda mani līdz balss pacelšanai*, tā, ka nodaļas vadītāja bija klāt "kā likts" un solīja atrisināt manu problēmu ar piegādāto un uz citu pasta nodaļu forvardēto paku;
b) iepazīšanos ar kādu gadiem lasītu, bet līdz šim personīgi nesatiktu cibiņu;
c) sniega rakšanu nakts vidū;
d) neapmeklētu publisku pasākumu (Ziemassvētku tirdziņu), uz kuru biju saaicinājis veselu baru ar sendienu draugiem (neradu gan nekādu lielu atsaucību no viņu puses);
e) matemātikas uzdevumu risināšanas prieku, kas no skolas laikiem bija pamazām pazudis, bet reizēm atgriežas;
f) plāniem būvēt personīgo sniega izklaižu centru, tb slidkalniņu mājas pagalmā no tā sniega daudzuma, kas tur kraujas kaudzēs;
g) vēl kaut ko.

* Man vēl nav izdevies pārliecinoši izanalizēt šo situāciju, lai saprastu, vai rīkojos pareizi. Katrā ziņā, atskatoties uz manis teikto tai pasta nodaļā, sevi mierinu, ka centos uzturēt konstruktīvu dialogu, turoties pieklājības rāmjos, bet nu pilnīga neatsaucība no pasta darbinieces puses dzina mani izmisumā.