"Kamēr vēl nav sācies"[1], ātri pierakstīšu par cilvēku vērošanu, kamēr doma vēl uz viļņa. Kamēr tas nenotiek apsēstības veidā un attiecināms uz nejaušiem garāmgājējiem publiskā vietā, tikmēr tas ir arī "sociāli pieņemami". Es mēdzu vērot cilvēkus, reizēm veltot dažas sekundes pārdomām par šo cilvēku nodarbošanos, it sevišķi, ja tie paši sev pievērš uzmanību, piemēram, ar skaļu runāšanu pa telefonu. Vēlos vakaros veikalos vēroju visādus "balto apkaklīšu" darbaļaužus, kas droši vien dodas mājās pēc ilgas darbadienas, reizēm ar maziem bērniem. Citi cilvēki publiskās vietās risina attiecības, klusāk vai skaļāk strīdoties. Konkrētas diennakts stundas un cilvēku pārvietošanās virzieni (piem., agrā rītā ar autobusu dodoties no centra uz klusu priekšpilsētas guļamrajonu) dod iemeslu domāt par cilvēkiem, kas, iespējams, strādā naktsmaiņās — un par profesijām, kurās tipiski notiek darbs naktsmaiņās. Publiskās ēdināšanas/dzirdināšanas iestādēs var viegli vērot gan atpūtniekus, kolēģu kompānijas, kas no nezināmiem uzņēmumiem dodas kopā pusdienot, pārīšus, kas aizņemti viens ar otru un ar savstarpējo tuvību, tūristus, biznesa sarunu risinātājus, un, protams, apkalpojošo personālu, kas veic ikdienišķas darbības simto un tūkstošo reizi, piemēram, nesot traukus un durvis verot stumšus ar plecu/sānu/dibenu. Uz ielām var vērot šoferus un to izpildīšanos, piemēram, runājot pa telefonu vai urbinot degunu, citās automašīnās ļaužus, kas saspiesti mazās mašīnītēs. Par visādiem citādiem īpatņiem nemaz nerunājot.

[1] Bet par to "kamēr vēl nav sācies" ir viena tāda veca anekdote, kas manam tēvam, šķiet, ļoti patīk, atļāvos nevis pārstāstīt, bet brutāli pārkopēt no kāda interneta resursa:

Ienāk bārā vīrs pufaikā. Nosēžas pie letes un saka: “Kamēr vēl nav sācies – lūdzu, ikrus un šņabīti 100 gramus.”. Bārmenis uzliek uz letes prasīto.
Pēc 5 minūtēm vīrs atkal saka: ”Dodiet vēl brendiju 200 un gurķīšus, kamēr vēl nav sācies.”. Bārmenis aizdomājas, bet neko nejautājot uzliek uz letes pasūtījumu.
Pēc 10 minūtēm vīrs atkal pasūta: “Man, lūdzu, 300 gramus viskija un labāku uzkodu, ja jau vēl nav sācies!”.
Oficiants ar aizdomām, neizturot: “Bet nauda jums ir, ko par to visu samaksāt?”.
Vīrs sadrūmst: “Nu vot, sākās.”