Beidzot uzradies darbs (apnikusi jau bija tā sausā sezona), toties tagad nāk no malu malām, spēj tik rakstīt kalendārā, kas ir kas.

Šorīt bija preses konference. Bez ČP jau nekādi. Morāle: jāaudzina sevi stingri norunāt ar moderatoriem un organizatoriem visas svarīgās detaļas, lai nesanāk "kā parasti". Ar pirmajiem — cik daudz kurš runās, kad runās (un lai neaizmirst par tulku); ar otrajiem — kur būs sēdēt; kādi būs būt mikrofoni utt.
Es vēl tikai mācos šo konkrēto aroda specializāciju, bet ir forši.
Tā kā šo konkrēto japāņu filmu zvaigzni Kaori Momoi līdz šim nepazinu (tb nebiju iepazinies ar viņas darbiem), nebija arī nekāda mulsuma runāt kā līdzīgam ar līdzīgu cilvēkam ar cilvēku, sēdēt blakus un tā. Bet ļoti jauka lēdija.

Kad pēc preses konferences tulkoju kādu individuālu interviju kājās stāvot, pieķēru sevi, ka neviļus esmu sarāvies - jo tie japāņi tak visi tik maziņi! (Tas nekas, ka savu draugu kompānijā es parasti neesmu no garākajiem.)

Visādu šādu un citādu pasākumu iespaidā vakarnakt atkal neizgulējos un šodien atkal biju apņēmies iet laicīgi gulēt pēc visu vajadzīgo e-pastu nosūtīšanas, bet tā vietā es atkal sēžu, saslējis kājas gaisā, un pulkstenis ir jau pāri diviem. Labi gan, ka rīt no rīta nekur nav jāiet, lai gan modinātāju tāpat nebūšu atslēdzis (mana apņēmība noregulēt ikdienā normālu rīta celšanās režīmu ļoti, ļoti lēni īstenojas, lai gan ne bez mokām).

Ja jau vienā ierakstā tāpat ir samests viss, gandrīz viss, tad iemetīšu vēl vienu rubriku — "dienas jaunvārdi" ir "jobads" ((c) laikam rasbainieks, var lasīt gan latviski "juobads" ar apaļo, plato (kā galu galā sauc to "uo"?), gan angliski kā "džobads") un "bnesis" (pārrakstīšanās variācija par tēmu "besis", tikai vēl neesmu izdomājis, ko tas nozīmē).